Pāriet uz galveno saturu

JURIS GULBIS NO “TET” PĒRN SAŅĒMIS GANDRĪZ MILJONU EIRO

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA “Tet” bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas.



“Tet” pārstāvji pagaidām nav snieguši komentāru par to, cik liela daļa no Gulbim pērn izmaksātās summas ir kompensācija par amata atstāšanu.

Iepriekšējos gados viņa atalgojums atbilstoši deklarācijās sniegtajām ziņām bijis aptuveni 400 000 eiro, piemēram, 2019.gadā Gulbis kā atalgojumu no “Tet” saņēma 409 569 eiro, 2018.gadā – 381 929 eiro, bet 2017.gadā – 389 499 eiro, savukārt 2016.gadā tie bija 313 242 eiro, 2015.gadā – 503 825 eiro, bet 2014.gadā – 392 029 eiro.

Atstājot amatu, Gulbis par pērno gadu arī deklarējis 4528 eiro apdrošināšanas atlīdzību no “BTA Baltic Insurance Company”, 1477 lielu pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un 1201 eiro lielas subsīdijas no Lauku atbalsta dienesta.

Gulbja valdījumā deklarēta arī 2020.gada izlaiduma automašīna “Toyota RAV4”, kā arī divi dzīvokļi, kurus viņš nomā. Gulbim, atstājot amatu, piederēja 10 001 eiro vērtas kapitāldaļas uzņēmumā “JDKML”.

Viņam nebija deklarētu skaidras naudas uzkrājumu, bet 57 487 eiro glabājas bezskaidras naudas uzkrājumos AS “Pirmajā slēgtajā pensiju fondā”, vēl 6365 eiro ir “Swedbank”, bet 500 eiro “SEB bankā”.

Līdz “‘Tet” vadītāja amata atstāšanai pagājušā gada 4. decembrī Gulbis bija veicis sešus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. No tiem lielākais – veiktais dāvinājums 434 361 eiro apmērā.

Viņam nav norādītas parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, bet viņš ir deklarējis divus sevis izsniegtos aizdevumus kopumā 80 340 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka “Tet” dalībnieki pagājušā gada 4.decembrī nolēma no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi. Lēmums stājās spēkā 4.decembrī.

Kā uzsver uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, “Tet” padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to “Tet” dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.

Kā iepriekš vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”, prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzības Gulbim un vēl četrām personām par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmumam nodarītos zaudējumus lēšot 7 585 533 eiro apmērā.

Tiesībsargi uzskata, ka “Kempmayer” saistību pārņēmējs kompānija “Hannu Digital” ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis “Lattelecom” (tagad – “Tet”) īpašnieku un padomes uzticību. Gulbis no amata nav atstādināts, bet uzņēmuma padome noalgojusi kriminālistikas ekspertus, kuriem līdz gada beigām jāpārbauda Gulbim un pārējiem darbiniekiem inkriminētie noziegumi.

“Tet” pieder valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas “Telia Company” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” (49%). “Tet” grupā ir uzņēmumi “Tet”, “Citrus Solutions”, “Data Experts”, “Helio Media” un “Baltijas datoru akadēmija”. “Tet” pieder 23% SIA “Latvijas mobilais telefons” daļu.

“Tet” grupas konsolidētais apgrozījums pērn bija 227,603 miljoni eiro, kas bija par 7,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa saruka par 13,3% un bija 36,202 miljoni eiro. “Tet” grupas apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir saglabājies nemainīgs, veidojot 162,8 miljonus eiro.


Avots: puaro.lv

REKLĀMA


REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst