Pāriet uz galveno saturu

Arvien biežāk vecāki šķiroties nespēj vienoties par bērna aizgādību

 Ievērojami ir pieaugusi nepieciešamība sagatavot bāriņtiesu atzinumus lietās, kad vecāki šķiršanās gadījumā nespēj vienoties par bērna saskarsmes un aizgādības tiesībām, apkopojot bāriņtiesu sniegto informāciju par darbu aizvadītajā gadā, secinājusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI).



Kā aģentūru LETA informēja VBTAI pārstāvis Taivo Trams, vecāku strīdu rezultātā bieži vien bērns tiek ierauts ilgstošā tiesvedības procesā.

No bāriņtiesu sniegtajiem datiem VBTAI secinājusi, ka pagājušajā gadā Latvijas bāriņtiesās pieņemti atzinumi pēc tiesas pieprasījuma par bērna saskarsmes un aizgādības tiesībām par 934 bērniem, kamēr vēl 2019.gadā - par 842 bērniem. Pēc VBTAI paustā, arī iepriekšējā gadā jau tika novērots šādu lietu skaita pieaugums.

Bērnu traumatizēšanas vecāku savstarpējo konfliktu rezultātā jautājumu VBTAI aktualizēja 2020.gada pavasarī, rīkojot konferenci "Bērns - ķīlnieks vecāku strīdā" un iniciējot diskusiju par kaitējumu, ko bērnam nodara vecāku nespēja vienoties, turklāt izmantojot bērnu kā ieroci savstarpējos strīdos.

Kopumā bāriņtiesās pieņemti 10 766 lēmumi, tostarp 112 lēmumi par bērna vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu, divi lēmumi par atļauju stāties laulībā pirms 18 gadu sasniegšanas un viens - par pilngadības piešķiršanu pirms termiņa.

No bāriņtiesu sniegtās statistikas secināms, ka pieaudzis arī ģimeņu, kurās netiek pietiekami nodrošināti apstākļi bērnu pilnvērtīgai attīstībai un par kurām informēts sociālais dienests, skaits. Pagājušajā gadā tādu bijis 1480, bet gadu iepriekš - 1438.

Aizgādības tiesības pērn pārtrauktas 1038 vecākiem, bet 2019.gadā - 1162 vecākiem, turklāt pērn par 296 personām šāds lēmums pieņemts atkārtoti, kamēr vēl 2019.gadā - par 318 personām.

Lielākā bērnu grupa, kuru vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības, ir vecumā no četriem līdz 12 gadiem. Gadījumos, kad konstatēta vardarbība pret bērniem, aizgādības tiesības pērn pārtrauktas 163 vecākiem, bet 2019.gadā - 175 vecākiem.

Bāriņtiesas pieņēmušas vienpersoniskos lēmumus par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem 377 reizes, kamēr 2019.gadā šāds lēmums pieņemts 394 reizes.

Ārpusģimenes aprūpē atrodas patlaban 6004 bērni. VBTAI no bāriņtiesu sniegtās informācijas secinājusi, ka šis skaits kopš 2019.gada ir sarucis no 6252 bērniem. No šiem 6004 bērniem audžuģimenēs dzīvo 1377 nepilngadīgie, aizbildnībā ir 4059 nepilngadīgie, bet ārpusģimenes aprūpes iestādēs - 568 bērni, kamēr 2019.gadā - bija 621 šāds bērns.


Avots: bb.lv

REKLĀMA


REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst