Pāriet uz galveno saturu

Viņķele: Latvijā ar pūlēm vakcinēs 300 000 iedzīvotāju - pēc tam būs jālūdzas!

Šobrīd ir redzams, ka pieļauta kļūda vakcīnu pret Covid-19 portfeļa izvēlē, komentējot lēmumu uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu, sacīja bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP).



Viņa atzina, ka kopumā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pieņemtais lēmums apturēt vakcināciju ar konkrēto vakcīnu līdz Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Zāļu aģentūras atzinumam bijis pamatots. Acīmredzot cilvēki, kuriem šis lēmums bija jāpieņem, nevarēja lemt citādi, teica Viņķele.

Bijusī ministre skaidroja, ka, komentējot to, kas notiek ap "AstraZeneca", jālūkojas uz datiem par konkrēto asinsrecekļu blakņu ziņojumiem. Attiecīgi starp 17 miljoniem savakcinēto šīs blaknes konstatētas ļoti, ļoti nelielai daļai, atzīmēja bijusī ministre, vienlaikus norādot, ka nav konstatētas cēloņsakarības starp vakcīnu un šo veselības traucējumu.

Tāpat viņa uzsvēra, ka, apzinoties cilvēku trauksmi un to, ka vakcīnas ir jaunas, piesardzība ir augstāka.

Viņa atzina, ka šai sakarā viņai ir drīzāk politisks komentārs, piebilstot, ka šeit redzama kļūda vakcīnu portfeļa izvēlē.

"Sakulta histērija, lai slēptu kļūdas. Vakcīnu portfeļa iepirkumi beigās rada tikpat smagas sekas uz vakcināciju kā nenopirkto [vakcīnu] sekas. To redzēsim arī Latvijā, objektīvi atzīstot kļūdu, piemēram, "Pfizer" nepietiekamā iepirkšanā," uzsvēra politiķe.

Viņasprāt, politiķu radītā kļūda ar šo "histērijas uzkulšanu" maksās tikpat, cik neiepirktas vakcīnas.

"Arī Eiropas Savienībā sarunas ar "AstraZeneca", ko veda Eiropas Komisijas vadītāja, un komentāri, savstarpējā mētāšanās ar apvainojumiem, protams, ietekmēja cilvēku uztveri par vakcinācijas procesu," pauda Viņķele.

Pēc viņas domām, pirmais vilnis uz pieteikšanos vakcīnai vietnē "Manavakcina.lv" ir noplacis. Bijusī veselības ministre prognozē, ka ar pūlēm varētu sasniegt 200 000-300 000 iedzīvotāju vakcinēšanu. "Pēc tam cilvēki būs jālūdzas," uzskata Viņķele. Viņa arī atklāja, ka iepriekš vakcinēšanās prognoze nebija pārlieku optimistiska.

Vaicāta, vai lēmums uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" neatturēs vēl vairāk cilvēkus no vakcinācijas pret Covid-19, politiķe uzsvēra, ka tas noteikti var atturēt daļu sabiedrības vakcinēties, īpaši vecāka gada gājuma cilvēkus, kuriem jau tā ir pietiekami augsts stress par notiekošo.

Tāpat Viņķele teica, ka cilvēku noskaņojumu ietekmē premjera Krišjāņa Kariņa (JV) parādīšanās televīzijā, "kad vienīgā ziņa, ko viņš par vakcinēšanos dod, ir "slikti"," pat tad, kad viss nemaz neesot tik slikti.

Kā ziņots, papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), ZVA un Veselības inspekcija (VI) ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Iepriekš tika plānots, ka jau 17.martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk - 24.martā - 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31.martā - 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.

Kā aģentūru LETA informēja ZVA, lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) vēl tikai vērtē saņemto informāciju par "AstraZeneca" vakcīnas iespējamo cēloņsaistību ar tromboembolijas gadījumiem, kā arī uzskata, ka ieguvumi no vakcinācijas ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 ir lielāki nekā iespējamie veselības riski. Tomēr vairākas ES dalībvalstis - Vācija, Dānija, Nīderlande, Itālija, Norvēģija, Francija, Bulgārija, Īrija, Islande - uz laiku, kamēr notiek ziņoto gadījumu izvērtēšana, ir apturējušas vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu.

ZVA uzsvēra, ka veselības sarežģījumi, tostarp trombembolijas gadījumi, var tikt novēroti iedzīvotāju vidū dažādu iemeslu dēļ, neatkarīgi no zaļu lietošanas vai vakcinācijas, jo to iemesli var būt dažādi.

Līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens ziņojums, kurā norādītie veselības traucējumi līdzinātos citās Eiropas Savienības valstīs ziņotajiem saistībā trombembolijas signālu, kura izskatīšanu patlaban veic EZA drošuma komiteja (PRAC). Informācija par ZVA saņemtiem Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumiem tiek regulāri publicēta ZVA tīmekļvietnē.


Avots: bb.lv


REKLĀMA


REKLĀMA
REKLĀMA

REKLĀMA


Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst