Pāriet uz galveno saturu

Šlesers paziņo, ka ļoti nopietni apsver iespēju atgriezties politikā

 Ekspolitiķis un uzņēmējs Ainārs Šlesers "ļoti nopietni" apsver iespēju atgriezties politikā, apstiprināja Šlesers.



Viņš šodien izplatījis paziņojumu, kurā izsakās par šādu iespēju. Ekspolitiķis aģentūrai LETA norādīja, ka gadījumā, ja viņa domubiedri spers tālākos soļus, tad būs sagaidāms turpinājums, kas notikšot "gana ātri". Iespējamie tālākie soļi esot atkarīgi arī no cilvēku noskaņojuma, piebilda uzņēmējs.

Kādreizējais ministrs un Saeimas deputāts atturējās no konkrētu termiņu minēšanas, kad varētu būt zināma sīkāka informācija.

Telefoniski vaicāts par to, vai viņam varētu būt kādas personīgas intereses atgriezties politikā, Šlesers atbildēja, ka konkrētajā brīdī vairāk nevar runāt, taču pieļāva iespēju vēlāk atzvanīt.

Ekspolitiķa izplatītajā astoņu lappušu garajā publiskajā paziņojumā, kura metadatos redzams, ka to rediģējis arī zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, Šlesers atskatās uz notikumiem pirms vairākiem gadiem, saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto izmeklēšanu pret viņu 2011.gadā. Šlesers raksta, ka tā sākās tā saucamā "oligarhu lieta", kā to, viņaprāt, nodēvējuši "sorosītu propagandisti Latvijā".

Savā paziņojumā Šlesers norāda, ka jau desmit gadus viņš vairs neesot Latvijas politikā, tomēr šobrīd pasauli un arī Latviju "pārņēmušais haoss" licis viņam to apdomāt. Bijušais politiķis pauž neizpratni par virkni valdības pieņemto lēmumu cīņā pret Covid-19, kā arī neapmierinātību par satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) iecerēto ostu reformu un Ventspils ostai uzliktajām ASV sankcijām.

Viņaprāt, Linkaita reforma ir centieni privatizēt ostas, savukārt Aivara Lemberga apcietināšanai esot politisks mērķis - "aizvākt Lembergu no Ventspils, lai netraucē ar savām politiskām darbībām privatizēt Ventspils ostu".

Vienlaikus savā paziņojumā Šlesers vēršas pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP), sakot, ka, viņaprāt, ir zemiski un prettiesiski, "ka viens politiķis, izmantojot savu varu un ietekmi pār tiesībsargājošām iestādēm, mēģina iesēdināt cietumā savu politisko oponentu". Šlesers raksta, ka negrib vairs klusēt un stāvēt malā, kā arī negrib tikt izmantots kā ""boksa maiss", "kurš uzņem sitienus, bet neatbild".

Šlesers norāda, ka viņam kā "Latvijas pilsonim un patriotam" ir grūti noskatīties uz to, kas notiek Latvijā, tāpēc viņš "tagad ļoti nopietni apsver iespēju atgriezties Latvijas politikā", lai uz sadarbību aicinātu tos, kuri ir Latvijas patrioti, kuri vēlas, lai Latvija paliek neatkarīga un demokrātiska republika, kuri tic kristīgām un ģimenes vērtībām un kuri nevēlas, lai valsti pārvalda "caurkritušie izbijušie drošībnieki".

Tāpat uz sadarbību viņš plānotu aicināt tos, kuri grib, lai viņu bērni runā daudzās svešvalodās, lai uz Latviju brauc dzīvot bagāti ārzemju cilvēki, kuri veicinās labklājību valstī, tos, kuri grib, lai, pateicoties informācijas tehnoloģiju nozarei Latvija kļūtu par jauno Eiropas Silīcija ieleju, kā to vēlas realizēt Latvijas zinātnieki un uzņēmēji, kā arī tos, kuri vēlas, lai Latvijas valdība izveidotu spēcīgu Nacionālo Attīstības banku, kura palīdzētu attīstīt nacionālo biznesu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1970.gadā dzimušais Šlesers Latvijas aktīvajā politikā sāka darboties 1998.gadā, kad viņu no Jaunās partijas saraksta ievēlēja 7.Saeimā. Kandidējot no dažādu politisko spēku sarakstiem, Šlesers tika ievēlēts vairākos Saeimas sasaukumos un arī Rīgas domē. Viņš ieņēmis satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatu, kā arī ievēlēts par Rīgas vicemēru. 2011.gadā Šlesers bija 10.Saeimas deputāts, kad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja Saeimas atlaišanu, par kuru tauta arī nobalsoja. Pēc tam Šleseru parlamentā vairs neievēlēja.


Avots: bb.lv

REKLĀMA

REKLĀMA


Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst