Pāriet uz galveno saturu

Pavļuts ceļ trauksmi par Covid britu paveidu; grib aizliegt strādāšanu klātienē

 Lielbritānijas Covid-19 mutācijas īpatsvars Latvijā ir pārsniedzis kritisko piecu procentu robežu, tāpēc patlaban pienākusi situācija, kad nerīkoties nedrīkst, šodien valdības sēdē uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).



Viņš akcentēja, ka lipīgāka Covid-19 paveida izplatīšanās liek domāt par turpmākajām rīcībām infekcijas ierobežošanai.

"Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli," teica Pavļuts.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs sēdē sacīja, ka, lai adresētu prognozēto trešo Covid-19 izplatības vilni Latvijā, būtu jāpastiprina nosacījums iespēju robežās strādāt attālināti.

Epidemiologu ieteikumi, ar kuriem sēdē iepazīstināja Perevoščikovs, attiecībā pret ierobežojumiem paredz, ka būtu jāpastiprina nosacījumu strādāt attālināti un visiem biroju darbiniekiem maksimāli būtu jāstrādā attālināti, savukārt klātienē darbotos tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

Vienlaikus ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas vienās telpās - organizējot darbu plūsmās, maiņās un uzturot kolektīva "burbuļus".

Tāpat epidemiologu ieskatā būtu jāveic strādājošo kolektīvu, kur nevar nodrošināt savstarpēju distancēšanos, darbinieku plānveida testēšana.

Citu starpā epidemiologu ieteikumi paredz pasākumu, kas samazina savstarpējo kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darbalaika, ieviešanu kopā ar noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Tāpat viņu ieskatā būtu jāsniedz tikai vitāli nepieciešamie pakalpojumi, kā arī jāievieš plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka aprīļa sākumā prognozētais stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits, ja Covid-19 gadījumu skaita dinamikas tendence būs analoga Igaunijas situācijai, varētu būt aptuveni 1704, liecina SPKC otrdienas valdības sēdē sniegtā prognoze.

Kā sēdē skaidroja SPKC pārstāvis Jurijs Perevoščikovs, centrs modelējis dažādus situācijas attīstības scenārijus. Viens no tiem, kam par pamatu ņemta Igaunijas situācija, kur patlaban notiek saslimstības pieaugums, paredz, ka līdz aprīļa sākumam stacionēto pacientu skaits pie vidējā scenārija būtu 1704, pie minimālā - 1500, bet pie maksimālā - 1909.

Savukārt modelējot stacionēto skaitu un par pamatu ņemot Lielbritānijas situāciju pērn decembrī, kad pēc ierobežojumu mīkstināšanas notika straujš saslimstības pieaugums, SPKC prognozē, ka aprīļa sākumā pie vidēja attīstības scenārija stacionāros varētu ārstēties kopumā 2017 pacienti. Pie zemāka izplatības scenārija stacionēto skaits aprīļa beigās varētu būt 1775, bet pie maksimālā izplatības scenārija - 2259.


Avots: bb.lv


REKLĀMA


REKLĀMA
REKLĀMA

REKLĀMA


Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst