Pāriet uz galveno saturu

LEMBERGS KANDIDĒS PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANĀS VENTSPILĪ

 No partijas “Latvijai un Ventspilij” saraksta pašvaldību vēlēšanās Ventspilī startēs Lembergu ģimene, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija.



Ar pirmo numuru pašvaldību vēlēšanās startēs apcietinājumā esošais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, savukārt ar 13.numuru – viņa sieva Kristīne Lemberga, kura ieņem izpilddirektora vietnieces – Attīstības pārvaldes vadītājas amatu Ventspils domē.

Sarakstā iekļauti esošie Ventspils domes deputāti Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs, Didzis Ošenieks, Aigo Gūtmanis, Ilze Buņķe, Uldis Boitmanis.

Tāpat uz deputāta amatu pretendēs arī Pārventas bibliotēkas vadītāja Igeta Gredzena, Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis, Ventspils Tehnikums direktore Kristīne Vāgnere-Davidova, Ventspils 3. vidusskola direktore Vera Šengelija, SIA “Kurekss” tirdzniecības vadītājs Dainis Kūla, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Ķirurģijas nodaļas vadītājs Ģirts Štekerhofs, Ventspils Sporta skolas “Spars” direktore Solvita Pleinica un biedrības “Ventspils jauniešu apvienība” valdes priekšsēdētājs Roberts Budigins.

Partijas programmā galvenokārt aprakstīti jau paveiktie darbi un izpildītie solījumi vēlētājiem, kā arī norādīts tas, ka “ne tikai pandēmija ir traucējusi pilsētas izaugsmei, bet arī dažādi nedraugi regulāri cenšas likt šķēršļus. Sankcijas pret brīvostu, domes pārstāvju izslēgšana no ostas valdes, kā rezultātā ostas ieguldījums pilsētas attīstībai samazinājies par 2 miljoniem eiro. Politiskie pretinieki panākuši neadekvāta un nepamatota drošības līdzekļa piemērošanu domes priekšsēdētājam”.

Programmā teikts, ka valsts vēl tikai plāno ieviest līdzdalības principu budžeta plānošanā, bet Ventspilī to jau darot. Lai izpildītu iedzīvotāju priekšlikumus, šogad paveiks darbus par 3,5 miljoniem eiro. “Arī turpmāk mūsu pilsētu veidosim tā, kā to vēlas ventspilnieki,” sola “Latvijai un Ventspilij” deputātu kandidāti.

Programmas noslēgumā teikts, ka “Rīgas politiķi ir parādījuši savu nespēju vadīt valsti Covid-19 apstākļos, tagad viņi raujas pie varas Ventspilī. Rīgas partijām ir svešas ventiņu intereses. Kādi darbi ir svarīgākie, zina tikai tie, kuri ir kopā ar jums ikdienā.”

Kā zināms, 22.februārī Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā – no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Kamēr attiecībā uz Lembergu nav stājies spēkā notiesājošs spriedums, tikmēr viņam ir tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās.

Tiesības kandidēt ir liegtas tad, ja pret personu stājas spēkā notiesājošs spriedums galīgajā instancē, skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

Tiesnese Irīna Jasone pirmdien žurnālistiem teica, ka Lembergam ir piemērota brīvības atņemšana un viņš ievietots ieslodzījuma vietā, līdz ar to, viņasprāt, Lembergam nav iespēju piedalīties domes sēdēs.

Pašvaldību vēlēšanas pašlaik paredzētas jūnija sākumā. Lembergam līdz notiesājoša sprieduma pasludināšanai bija piemērots drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Šis drošības līdzeklis gan neliedza viņam būt ievēlētam Ventspils pašvaldībā.

Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa par pilna spriedumu pieejamības datumu Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) krimināllietā noteikusi 22.jūniju.

Pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā.


Avots: puaro.lv

REKLĀMA - REĢISTRĒJIES UN PENI NAUDU NO MĀJĀM

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst