Pāriet uz galveno saturu

Gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs pandēmijas laikā sācis ēst vairāk

 Kopumā 29% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pandēmijas laikā ir sākuši ēst vairāk, secināts aptiekas "Stresa termometra datos", kas iegūti sadarbībā ar kompāniju "Gemius".



Kā lat.bb.lv pavēstīja sabiedrisko attiecību konsultants Austris Keišs, no šiem 29% - 11% iedzīvotāju Covid-19 laikā ēd ievērojami vairāk, kamēr 18% - mazliet vairāk.

Tāpat 58% respondentu ēšanas paradumi pandēmijas laikā nav mainījušies, 9% atbildējuši, ka pašlaik ēd mazāk nekā normālos apstākļos, kamēr 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Aptaujas dati liecina, ka sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši atbildējušas, ka pandēmijas laikā ēd vairāk nekā parasti. Vienlaikus vīriešu vidū ir novērojams lielāks fiziskās slodzes samazinājums - 41% aptaujāto vīriešu atzinuši, ka kopš Covid-19 sākuma viņiem ir mazāk fizisko aktivitāšu, bet starp sievietēm šādu atbildi sniedza 33%.

Fizisko aktivitāšu daudzums Covid-19 laikā ir palielinājies 20% sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 12%. Tāpat aptaujā secināts, ka vīrieši mazāk uzturas svaigā gaisā - 31% vīriešu apgalvo, ka Covid-19 laikā svaigā gaisā dodas retāk nekā iepriekš, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 23%.

Līdztekus tam, ka 29% pandēmijas laikā sākuši ēst vairāk, aptaujas veicēji uzsver, ka vairāk nekā katrs trešais jeb 37% aptaujāto ir atzinuši, ka viņi Covid-19 laikā ir samazinājuši fizisko aktivitāšu daudzumu. Analizējot datus pēc vecuma, secināms, ka Covid-19 laikā visvairāk sākuši ēst jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kam seko vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem un respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem.

Īpaši mazkustīgāki kopš Covid-19 sākuma ir tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem 46% šobrīd fizisko aktivitāšu daudzums ir mazāks nekā iepriekš. Tāpat šajā iedzīvotāju grupā 35% aptaujāto kopš Covid-19 sākuma mazāk uzturas svaigā gaisā, kamēr pārējās vecuma grupās šis samazinājums ir 10% līdz 13% robežās.

Daļa iedzīvotāju, īpaši jaunieši, pandēmijas laikā mazāk uzturas ārā, mazāk kustas, bet ēd vairāk. Psihoterapeits Andris Veselovskis norādījis, ka laikā, kad ir pastiprināts spiediens uz garīgo veselību, fiziskās aktivitātes un svaigs gaiss var būtiski uzlabot emocionālo labsajūtu, savukārt ilgstoši pārmērīga vai pārlieku pazemināta apetīte ir brīdinājuma signāls, kas liecina par trauksmes un depresijas izpausmēm.

Eksperts skaidroja, ka situācijās, kad cilvēks netiek galā ar dzīvi, īpaši krīzes situācijās, tiek meklēti veidi, kā sevi mierināt, tostarp ēdot, dzerot vai smēķējot. Sajūtot diskomfortu ķermenī, piemēram, trauksmi, bezcerību un bailes, cilvēks meklē labas sajūtas - ēdiena sajūta mutē ir pazīstama, patīkama un mazina diskomfortu ķermenī.

Tāpat, viņaprāt,jaunieši pašlaik visvairāk izjūt ikdienas socializācijas trūkumu, savukārt vēl daļai sabiedrības ir iestājusies bezcerības sajūta, kas tiek mierināta ar biežāku ledusskapja atvēršanu.

Vēl viens iemesls lielākam ēdiena patēriņam pandēmijas laikā ir salīdzinoši vieglā piekļuve pārtikai, jo, strādājot no mājām, ēdiens atrodas "rokas attālumā," bet, dodoties uz darbu, ir jāapmeklē veikals, kā arī jātērē nauda un laiks, kas daļu cilvēku tomēr attur no lielāka ēdiena daudzumu patēriņa.

Psihoterapeits aicināja meklēt šim laikam atbilstošus mērķus un mācīties sadzīvot ar šiem apstākļiem, jo nav zināms, cik ilgi tie turpināsies. Pēc viņa domām, pieņemot situāciju, ir daudz vieglāk virzīties uz priekšu. Tāpat, protams, ir būtiski regulāri kustēties, doties svaigā gaisā, priecāties par to, kas ir, un fokusēties uz labajām lietām dzīvē.

Aptaujā noskaidroti 1713 respondentu viedokļi.


Avots: bb.lv

REKLĀMA - REĢISTRĒJIES UN PENI NAUDU NO MĀJĀM

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst