Pāriet uz galveno saturu

Alimentu nemaksātājus vēlas pāraudzināt ar piespiedu darbu



Latvijas valsts gadā alimentu parādnieku vietā uzturlīdzekļus maksā turpat 50 000 bērnu, bet katru gadu Uzturlīdzekļu garantiju fonds saņem vairāk nekā desmit tūkstošus jaunu iesniegumu un lūgumu izmaksāt vismaz valsts garantētos uzturlīdzekļus bērniem.

Pašlaik par uzturlīdzekļu nemaksāšanu var zaudēt šaujamieroča atļauju, nevar ieņemt noteiktus amatus, netiek piešķirta pilsonība, pastāv transportlīdzekļa vadīšanas tiesību aizliegums. Uzturlīdzekļu parādam nav noilguma, un katru gadu šis parāds pieaug par sešiem procentiem.

Vēlas parādniekus piespiest strādāt.

“Līdzšinējā prakse jau daudzu gadu garumā parāda, ka valsts nespēj pietiekami efektīvi atgūt līdzekļus, jo daļa no nemaksātājiem ilgstoši nestrādā vai arī darbojas ēnu ekonomikas zonā. Ir jādomā risinājumi, kas būtu striktāki un efektīvāki – no vienas puses, valstij ir jāaizstāv bērnu tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, no otras puses – ir jādomā, kā izveidot maksimāli efektīvu sistēmu, lai atgūtu šos budžeta līdzekļus un varētu ieguldīt citās jomās, piemēram, medicīnā, bērnu sportā un izglītībā. Šajā gadījumā ilgstoši nestrādājošo parādnieku tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos varētu tikt ierobežotas bērnu tiesību interesēs,” savu priekšlikumu pamato deputāts Kaspars Ģirģens. Priekšlikums attieksies tikai uz tām personām, kurām nav ienākumu, nav nodibinātas darba tiesiskās attiecības, kā arī uz parādniekiem, pret kuriem nav iespējams vērst jebkāda cita veida piedziņu parādsaistību segšanai. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru vajadzētu uzlikt pienākumu šiem parādniekiem izvēlēties pēc iespējas parādnieka kvalifikācijai atbilstošu amatu. Tā varētu šai personai uzlikt pienākumu gūt ienākumus nepieciešamo parādsaistību segšanai. K. Ģirģens norāda, ka pašlaik viens no efektīvākajiem veidiem ir kriminālprocesu ierosināšana pret parādniekiem, bet tas papildus prasa policijas resursus. Transporta līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums ir labs instruments, bet nav pietiekami efektīvs, lai būtiski palielinātu valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanu vai samazinātu nemaksātāju īpatsvaru. “Daudzi nemaksātāji izmanto situāciju, ka savus ieņēmumus saņem neoficiāli, līdz ar to pret viņiem nav iespējams vērst parādu piedziņu,” saka K. Ģirģens.

REKLĀMA
GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

REKLĀMA
REKLĀMA

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst