Pāriet uz galveno saturu

Vecākiem, kuri izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, var tikt piemērota kriminālatbildība

Latvijā vidēji katrs septītais bērns vecumā līdz 18 gadiem nesaņem uzturlīdzekļu atbalstu no sava vecāka un šo pienākumu vecāka vietā pilda valsts. Katru mēnesi Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija uzturlīdzekļos izmaksā apmēram 4,5 miljonus eiro. Vecāku skaits, kas nepilda savu pienākumu pret bērnu un nemaksā uzturlīdzekļus, ir vairāk nekā 42 tūkstoši personu.



Lai novērtētu kopējās tendences uzturlīdzekļu nodrošināšanas jomā, būtiski ir vērtēt tieši uzturlīdzekļu pieprasījumu skaitu.

Ja vecāks nenodrošina uzturlīdzekļus, tie viņa vietā tiek pieprasīti no valsts. Tiklīdz vecāks pats sāk maksāt uzturlīdzekļus, viņa vietā no valsts uzturlīdzekļi vairs netiek maksāti, kaut gan parāds valstij var būt arī vēl palicis un var tikt atmaksāts ilgākā laika posmā.

Šobrīd uzturlīdzekļu pieprasījumu skaits ir stabils. Uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 29 tūkstošiem personu.

Pēdējo trīs gadu laikā šis skaits nav būtiski mainījies. Līdz ar to novērojama zināma stabilitāte attiecībā uz to, kā vecāki pilda savu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu.

Ja Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieku sarakstā nokļūst vecāki, kuri var veikt maksājumus, no viņiem uzturlīdzekļus piedzen piespiedu kārtā zvērināts tiesu izpildītājs vai arī viņi paši ir motivēti sākt veikt maksājumus, lai izvairītos no transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma un citiem ierobežojumiem.

Uzturlīdzekļu garantija fonda administrācija sadarbojas arī ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, tādēļ uzturlīdzekļu piedziņa var tikt veikta arī, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā vai Norvēģijā. Tāpat arī vecākiem, kuri izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, var tikt piemērota kriminālatbildība.

Tā kā uzturlīdzekļu parādam nav noilguma, tad no šī parāda nevar izbēgt.

Agri vai vēlu tas var tikt piedzīts no jebkādas mantas, piemēram, no pensijas vai mantojuma.

Daļa parādnieku izrāda aktīvu interesi un atsaucību sadarbībai ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju.

Tiek slēgtas vienošanās par labprātīgu uzturlīdzekļu parāda atmaksu un veikti maksājumi uzturlīdzekļu parāda segšanai. To ļoti labi parāda pieaugošais atgūto uzturlīdzekļu apjoms.

2020.gadā no vecākiem atgūti vairāk nekā 12 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā iepriekšējos gados kāabsolūtajos skaitļos, tā procentuāli, neraugoties uz to, ka2020.gads nesa pārmaiņas daudzu vecāku finansiālajos apstākļos.

Tādējādi secināms, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas piemērotie mehānismi sniedz rezultātu un vecāki nopietnāk izturas pret uzturlīdzekļu maksāšanu.

Linda Sparāne, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja



Avots: liepajniekiem.lv


GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst