Pāriet uz galveno saturu

Uzņēmējiem pieejams valsts finansiālais atbalsts. Kā tam pieteikties?

 Pandēmijas skartajiem uzņēmējiem joprojām pieejams valsts finansiālais atbalsts, un tuvojas termiņš dīkstāves atbalsta un algu subsīdiju pieteikumu iesniegšanai par janvāri – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieteikums jāiesniedz līdz 15.februārim.



Uzņēmumiem tiek piedāvāts dažādu veidu atbalsts. Visi atbalsta veidi ir neatmaksājams finansējums, kas nebūs valstij jāatdod pēc krīzes laika beigām.

Tāpat nav arī ierobežojumu pa nozarēm, kādi uzņēmumi var un kādi nevar pieteikties atbalstam.

Atbalsta maksājumiem ir trīs veidi: dīkstāves atbalsts, ko var saņemt gan uzņēmumu darbinieki, gan pašnodarbinātas personas, gan patentmaksātāji, piemaksa uzņēmumiem daļēji nodarbinātu darbinieku algas samaksai jeb algas subsīdija un grants apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmumiem.

Svarīgi ievērot pieteikšanās termiņu – dīkstāves atbalstam un algas subsīdijai par janvāri var pieteikties tikai līdz 15.februārim. Attiecīgi par februāri pieteikšanās būs no 1. līdz 15.martam.

Citādi ir ar atbalstu uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem – uz to var pieteikties līdz 15.jūnijam, pieteikumu sniedzot par katru mēnesi atsevišķi. Pieteikties kādam no atbalsta veidiem var VID mājaslapā.

Uzziņai

Dīkstāves atbalsts

  • Var pieteikties darba devējipašnodarbinātie un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, ir samazinājušies vismaz par 20%.
  • Atbalsta minimālais apmērs mēnesī – 500 eiro, maksimālais – 1000 eiro.
  • Piemaksa par apgādībā esošu bērnu – 50 eiro.




Subsīdija daļēji nodarbinātu darbinieku algai

  • Var pieteikties uzņēmumi, kuriem attiecīgajā atbalsta mēnesī apgrozījums samazinājies par 20%, salīdzinot ar mēneša vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī.
  • Algas subsīdijas apjoms ir līdz 50% no darbinieka bruto algas 2020.gada augustā – oktobrī, bet ne vairāk kā 500 eiro vienam darbiniekam mēnesī.
  • Darba devējam ir pienākums maksāt atlikušo algas daļu, lai darbinieks kopumā saņemtu 100% algas.

  • Apgrozāmo līdzekļu grants

    • Apgrozāmo līdzekļu grants ik mēnesi līdz š.g. 31.maijam ir pieejams visu nozaru uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, ja tiem vērojams apgrozījuma kritums vienlaicīgi divos kritērijos:
      • apgrozījuma kritums mēnesī vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī,
      • apgrozījuma kritums mēnesī vismaz par 30%, salīdzinot ar apgrozījumu 2019.gada attiecīgajā mēnesī.
    • Atbalsta apmērs – 60 % no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 100 000 eiro mēnesī, un ne vairāk kā 800 000 eiro kopā saistītu personu grupai.
    • Speciāli noteikumi jaundibinātiem uzņēmumiem.
    • Ar Eiropas Komisiju šobrīd tiek skaņoti papildu kritēriji, kas ļaus sniegt atbalstu plašākam uzņēmumu lokam.

    • Kopumā valstsbudžetā šiem atbalsta pasākumiem ir rezervēts 251 miljons eiro, un joprojām ir pieejams pietiekams līdzekļu apjoms.


Avots: liepajniekiem.lv


GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst