Pāriet uz galveno saturu

Stingrāki ierobežojumi ir tikai laika jautājums

Stingrāki ierobežojumi ir tikai laika jautājums, tāpēc ir jādomā par papildu finansiāliem stimuliem ekonomikai un iedzīvotājiem, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).



EM otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē sniedz informāciju par aktuālo situāciju tautsaimniecībā.

No sēdē iesniegtās EM prezentācijas izriet, ka ministrija mudina gatavoties pasākumiem, ja gadījumā epidemioloģiskā situācija pasliktinās, piemēram, gadījumā, ja tiek sasniegts ārkārtīgi augsts saslimstības līmenis - 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits pārsniedz 700 uz 100 000 iedzīvotājiem, vai ir ļoti straujš saslimstības pieaugums - ja, pie 14 dienu kumulatīvā saslimstības līmeņa virs 200 uz 100 000 iedzīvotājiem, septiņu dienu saslimstības rādītājs nedēļas laikā ir pieaudzis par 20%.

Tāpat EM norāda, ka ir jāgatavojas jauniem pasākumiem, ja gadījumā strauji izplatās jaunie paaugstinātas virulences koronavīrusu paveidi, piemēram, ja nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu tiek atklāti jaunā tipa vīrusa paveidi, un ir aizdomas par vietējo transmisiju.

EM ieskatā, šādā gadījumā var tikt lemts par papildu stingru piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu reģionālā vai nacionālā mērogā, proti, iespēju robežās nodrošinot attālināto darbu, pirmsskolas izglītības iestādēs nodrošina dežūrgrupas tikai tiem bērniem, kuru vecāki veic neatliekamus darba pienākumus un nevar nodrošināt bērnu uzraudzību.

Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā EM pieļauj, ka varētu tikt ierobežota pārrobežu migrācija, kā arī iedzīvotājiem nodrošināts nepieciešamais atbalsts, piemēram, pabalsti, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums, kritiski nepieciešamo pakalpojumu pieejamība.

EM brīdina, ka stingrāki ierobežojumi ir tikai laika jautājums, tāpēc laikus jādomā par ekonomikas kapacitātes stiprināšanu.

Ministrija atzīst, ka vakcinācijai pret Covid-19 un saslimušo ārstēšanai, kā arī epidemioloģisko pasākumu ievērošanai ir tieša ietekme uz ekonomikas attīstību. "Šiem pasākumiem nevajadzētu žēlot līdzekļus, jo tās valstis, kas pirmās izies no krīzes, ātrāk spēs atjaunot ekonomiku un iegūs konkurētspējas priekšrocības," uzsver EM.

Tāpēc ministrija rosina izstrādāt priekšlikumus kompensējošiem pasākumiem, novirzot papildus naudu ekonomikas kapacitātes noturēšanai, mājsaimniecību ienākumu saglabāšanai, jo īpaši ģimenēm ar bērniem.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Pēc Finanšu ministrijas un Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem, valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis aptuveni 3,69 miljardus eiro.

Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst