Pāriet uz galveno saturu

Skatītāji pikti par slēgtajiem 16 krievu TV kanāliem; operatoriem nenākas viegli


 Pēc vairāku Krievijas televīzijas kanālu aizliegšanas Latvijā daudzi iedzīvotāji, kuri bija iecienījuši šīs programmas, ir pikti. Viņiem to pietrūkst, tāpēc savu sašutumu vēstulēs un zvanos nodod gan Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), gan televīzijas operatoriem, kuri steidz vietā meklēt līdzvērtīgas programmas, vēsta Latvijas Radio. Taču viņi atzīst, ka tas nav tik viegli.



No 10.februāra stājās spēkā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums izslēgt no pašmāju retranslējamo programmu saraksta 16 televīzijas programmas, jo nebija zināms šo programmu jaunais pārstāvis Latvijā. Savukārt no 15.februāra padome lēmusi uz gadu aizliegt arī TV kanālu "RTR Rossija", jo programmas raidījumos konstatēja naida kurināšanu un aicinājumiem uz karu.

Slēgto 16 programmu līdzšinējam pārstāvim no 1.februāra vairs nebija tiesību uz šiem kanāliem. Savukārt iespējamais jaunais pārstāvis pēc NEPLP lūguma iesniegt apliecinošus dokumentus par programmu izplatīšanas tiesībām Latvijā to neesot darījis.

Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš stāstīja, ka NEPLP nav pienākums meklēt programmu pārstāvjus. Acīmredzot šajā situācijā pārstāvim vēlmes savas programmas retranslēt nebija, jo nepieciešamie dokumenti netika iesniegti.

“Ja šāds pārstāvis uzradīsies vai ja šīs programmas vēlēsies atgriezties Latvijā, tās var iesniegt nepieciešamos dokumentus un gada laikā, kā tas likumā paredzēts, padome šos dokumentus izvērtēs,” skaidroja Āboliņš.

Taču šobrīd pārstāvis nav uzradies.

Tikmēr Latvijas Radio programmā „Brīvais mikrofons” iedzīvotāji ar zināmu regularitāti izsaka sašutumu par slēgtajiem kanāliem, arī Latvijas Radio uzrunātie Krievijas programmu cienītāji ir pikti.

Padome seko līdzi tam, ar kādām programmām operatori aizstāj slēgtos kanālus.

Taču padomes priekšsēdētājs Āboliņš atzina, ka “katram komersantam ir savas attiecības ar saviem klientiem, savi noslēgtie līgumi, kur šajās attiecībās padome nekādā veidā nevar iejaukties. Ja kādi klienti ir neapmierināti ar kabeļoperatora rīcību, viņi var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, ja netiek pildīti līgumi. Taču šobrīd mūsu rīcībā šādas informācijas nav”.

Āboliņš atklāja, ka padome ir saņēmusi vairākas sūdzības no iedzīvotājiem, kas esot normāli, jo šādi zvani tiekot saņemti gandrīz vai par katru lielāku lēmumu.

No slēgtajām programmām „Tet” kanālu pakā bija tikai pieci kanāli, kurus televīzijas operators pārtrauca retranslēt jau 1.februārī. Uzņēmuma pārstāve Ieva Smirnova stāstīja, ka „Tet”, viņuprāt, veiksmīgi izdevies atrast līdzvērtīgas programmas vietā.

“Tas nav vienkārši, bet to ir iespējams izdarīt, un liekas, ka vismaz daļēji to izdodas veiksmīgi realizēt. Domāju, ka mūsu klienti ir apmierināti ar šo jauno saturu,” sacīja Smirnova.

Arī „Home3” programmu klāstā bija tikai maza daļa no slēgtajiem kanāliem – tikai divi, skaidro uzņēmuma pārstāve Una Ahuna-Ozola.

“Šobrīd klienti ir ietekmēti tikai ar šiem diviem kanāliem. Skaidrs, ka mēs strādājam pie tā, lai varētu papildināt krievu kanālu klāstu. Esam procesā,” sacīja Ahuna-Ozola.

Vēl nav zināms, kad līdzvērtīgu saturu šīm divām programmām „Home3” skatītājiem varēs nodot.

Savukārt „Baltcom” televīzijai nācās meklēt līdzvērtīga saturu visām 16 slēgtajām programmām. „Baltcom” pārstāvis Uģis Grīnbergs skaidroja, ka šos kanālus bija grūti aizstāt ar līdzvērtīgu saturu, jo piedāvātās iespējas ir tik, cik to ir. Taču „Baltcom” interesē kanāli, kurus klienti tiešām skatīsies.

„Baltcom” augustā no piedāvājuma izņēma informatīvo kanālu "Doždj", jo tas nesasniedza pietiekamu skatītāju auditoriju. Tā vietā programma tika aizstāta ar izklaides kanālu „Kinomiks”. Savukārt tagad, kad šī programma ir slēgta, to aizstāj cits izklaidējoša satura kanāls „Pjatnica international”.

Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst