Pāriet uz galveno saturu

Skaistumkopšanas nozare vērsīsies Satversmes tiesā par aizliegumu strādāt ārkārtējās situācijas laikā

 Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nolēmušas vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Covid-19  ierobežošanas nolūkā noteiktajiem  darbības aizliegumiem.



Šobrīd kopā ar juristiem jau uzsākta nepieciešamo dokumentu gatavošana, paziņojumā medijiem informēja asociācijas.

Vienlaikus asociācijas vērsīsies arī Konkurences padomē, norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu. “Nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs,” teikts paziņojumā.

Valdība no 2020. gada 9. novembra izsludināja ārkārtējo situāciju, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē. Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta līdz 2021. gada 6. aprīlim, līdz ar to aizliegums ir spēkā jau trīs mēnešus.

Skaistumkopšanas speciālisti cieta no krīzes arī pirms tam, kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā, norāda asociācijas.

Tātad – viņu darbība vai nu tikusi vispār apstādināta, vai arī ir nācies strādāt stingru ierobežojumu apstākļos jau 11 mēnešus.

“Nozarē strādājošo tūkstošiem sieviešu ilgstoši palika bez pietiekošiem iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta (2020. gada novembrī un decembrī vidējais vienam saņēmējam izmaksātais pabalsts skaistumkopšanas nozarē nebija lielāks par 300 eiro), kā arī pakļaušanu nabadzības riskam,” norādīja asociācija. 

Asociācijas norāda, ka pakalpojumu sniegšana aizliegta, neskatoties uz asociāciju piedāvātajiem papildu drošības pasākumiem šo pakalpojumu sniegšanas laikā, kas nodrošinātu Covid-19  izplatības ierobežošanu. Lēmums aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu ticis pieņemts bez sarunām un konsultēšanās ar nozares pārstāvjiem, norāda asociācijas.

Uz aicinājumu sniegt juridisku palīdzību un aizstāvēt skaistumkopšanas speciālistu tiesības ir atsaukušies zvērināti advokāti Viktorija Jarkina un Aldis Alliks. Viņiem uzticēta pieteikuma sagatavošana iesniegšanai Satversmes tiesā, kā arī, ja būs nepieciešams, – Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

KONTEKSTS:

Ierobežojumus skaistumkopšanas nozarē noteica no 2020. gada 9. novembra, izsludinot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības ierobežošanai. Sākotnēji gan bija atļauts strādāt frizieriem, bet vēlāk decembrī valdība vienojās, ka nestrādās arī frizētavas. Sākotnējie nosacījumi un kritēriji liedza daudziem skaistumkopšanas nozarē nodarbinātajiem saņemt atbalstu, par ko nozare skaļu kritiku pauda decembra nogalē, janvāra vidū valdība nolēma paplašināt iespējas nozarei saņemt atbalstu.

Savukārt ārkārtējo situāciju un dažādus pulcēšanās un pakalpojumu saņemšanas ierobežojumus pagarināja vairākkārt, pēdējo reizi – līdz šī gada 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas.

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst