Pāriet uz galveno saturu

Rekords! Pērn katrs Latvijas iedzīvotājs apēdis 21,5 kg siera un biezpiena

 Pērn pēc provizoriskiem datiem katrs Latvijas iedzīvotājs ir apēdis vidēji 21,5 kilogramus siera un biezpiena, kas ir par 2% vairāk nekā 2019.gadā, informēja biedrībā "Siera klubs".



Biedrībā pauda, ka pērn par 7% pieaudzis saražotā siera un biezpiena daudzums - līdz 54 000 tonnām, salīdzinot ar 2019.gadu, kad Latvijā tika saražotas 50 500 tonnas.

"Ir sasniegts jauns rekords," uzsvēra biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka no saražotā produkcijas apjoma 41 100 tonnas siera un biezpiena realizētas Latvijas tirgū. "Tā kā par 3% ir samazinājies importēto produktu daudzums, secinām, ka uzturā esam vairāk lietojuši savu uzņēmumu sieru un biezpienu, un tas ir apsveicams fakts," norādīja Davidanova.

Līdztekus 2019.gadā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi eksportēja 29 300 tonnu siera un biezpiena, bet 2020.gadā - 29 200 tonnu, kas ir par 0,5% mazāk. Biedrībā skaidroja, ka visvairāk eksportēts čedaras siers, kas sastāda 47% no kopējā eksporta daudzuma, bet salīdzinājumā ar 2019.gadu tā eksports sarucis par 5%. Savukārt biezpiena eksports pērn pieauga par 12% pret attiecīgo laika periodu gadu iepriekš.

"Samazinājies eksportētās "Mozzarellas" daudzums, kas droši vien izskaidrojams ar faktu, ka Eiropas valstīs, tāpat kā pie mums, nestrādā sabiedriskās ēdināšanas iestādes," piebilda biedrības valdes priekšsēdētāja.

Visvairāk produkcijas pērn Latvijas ražotāji eksportēja uz Vāciju, kur nogādātas 13 000 tonnas siera, savukārt Nīderlandei piegādātas 4500 tonnas. Līdztekus 2020.gadā Latvijas ražotāji produkciju eksportējuši uz Igauniju, Lietuvu un citām valstīm, tostarp, pieaudzis siera eksports uz Poliju, Dāniju, Ukrainu un Saūda Arābiju.

"Jāuzteic AS "Jaunpils pienotava", kas 2020.gadā strauji paplašināja eksporta tirgu, kur pērn salīdzinājumā ar 2019.gadu eksporta pieaugums bija vairāk nekā 20% jeb naudas izteiksmē - pieci miljoni eiro," norādīja Davidanova. Viņa pauda, ka papildus uzņēmums ražošanas apjomus palielinājis par 20% un piena pārstrādi par 12%.

Tāpat Davidanova izcēla AS "Smiltenes piens" un AS "Talsu piensaimnieks" pērnā gada sasniegumus, kur "Smiltenes piens" saražotā siera apjoms palielinājies par 12,8% attiecībā pret gadu iepriekš, kā arī paplašināts patērētājiem pieejamais siera sortiments. Savukārt "Talsu piensaimnieks" 2020.gadā iepircis un pārstrādājis par 10% vairāk piena nekā 2019.gadā un ekspluatācijā nodevis jaunu piena fasēšanas līniju "Tetrapak".

Biedrība "Siera klubs" dibināta 2002.gadā. Biedrība apvieno siera ražotājus.

Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst