Pāriet uz galveno saturu

Koalīcijā briest aizvien lielāka neapmierinātība ar Kariņu, valdības gals, visticamākais, nav aiz kalniem


Ne vien sabiedrībā, kā rāda socioloģisku aptauju reitingi, bet arī koalīcijas partiju vidū jau ilgāku laiku briest neapmierinātība ar partijas Jaunā Vienotība (JV) pārstāvja, premjera Krišjāņa Kariņa darbu. Šaubas par K.Kariņa turpmāku atrašanos valdības vadītāja amatā radot ne vien viņa haotiskums un bailes uzņemties atbildību, bet arī nespēja piedāvāt risinājumus Covid-19 radītās krīzes risināšanai.

K.Kariņa valdību no tās krišanas faktiski glābj fakts, ka pašreizējā koalīcijā nav kopīgas izpratnes, kurš varētu būt jaunais premjers. Politiskajos kuluāros ir diskusijas par to, vai valdības vadītājam būtu jānāk no citas koalīcijas partijas vai tomēr valdības  vadīšanu varētu uzņemties persona, kas ir ārpus Saeimas partiju kandidātu loka.

Neapmierinātība ar premjera K.Kariņa vadības stilu, viņa nespēja atrast un piedāvāt risinājumus uzvirmoja jau pērn rudenī. Plānus aizstāt K.Kariņu ar pragmatiskāku un ne tik haotisku valdības vadītāju izjauca skandāls partiju apvienībā Attīstībai/Par saistībā ar bijušā vides aizsardzības un reģionālās  attīstības ministra Jura Pūces tā saukto Rīgas domes automašīnu caurlaides lietu.

J.Pūce bija noskatīts kā K.Kariņa pēctecis un nākamais valdības vadītājs, un pēc viņa "noairēšanas" koalīcijā bija iestājies nosacīts miers. Tomēr līdz ar Covid-19 otrā viļņa eskalāciju, kā arī valdības vadītāja un viņa kolēģa, finanšu ministra Jāņa Reira nespēju rast sabiedrībai saprotamus risinājumus koalīcijas partneru neapmierinātība uzņēmusi apgriezienus.

Partija Jaunā Vienotība gan uz partneru noskaņojumu mainīt premjeru cenšas raudzīties sev ierastajā stilā, uzsverot, ka bez K.Kariņa nav citu premjera kandidātu, lai esošās koalīcijas ietvaros izveidotu jaunu valdību.

Taču eļļu gruzdošajai partiju neapmierinātībai ar K.Kariņa haotisko vadības stilu šonedēļ pielēja viņa tikšanās ar valsts prezidentu Egīlu Levitu, pēc kuras abi vienoti piedraudēja ar ministru demisijas prasīšanu, ne vārda nebilstot par paša premjera vai valsts prezidenta kļūdām valsts vadībā.

Lai arī kuluāros izskatīti vairāki varianti, kā saglabāt K.Kariņa valdību, tai skaitā atsevišķu ministru nomaiņa, tagad dienaskārtībā kā ticamākais scenārijs ir premjera K.Kariņa un viņa vadītās valdības demisija, lai izietu no krīzes un pārtrauktu haosu valdībā.

Avots: pietiek.com

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst