Pāriet uz galveno saturu

Kārlis Vilerts: Mēs nemākam normāli sniegt atbalstu tiem, kurus krīze skārusi vissmagāk

 Koalīcija vienojusies, ka katram Latvijas bērnam varētu izmaksāt 500 eiro pabalstu.Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, tas no valsts budžeta prasītu 179 miljonus eiro. Ja priekšlikums gūs atbalstu valdībā, pabalstu izmaksu uzticēs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.



Katrs ierobežojums, lai cik tas būtu nepieciešams no sabiedrības veselības skatpunkta, protams, rada ekonomiska rakstura sekas. Tās ir zaudētas darba vietas, sarukuši ienākumi, likvidēti uzņēmumi utt.

Līdz ar to finansiāls atbalsts no valsts puses šādu ierobežojumu apstākļos ir neatņemama sastāvdaļas krīzes veiksmīgai pārvarēšanai.

Protams, vislabāk būtu finansiālo atbalstu fokusēt uz krīzes skartajiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, tomēr ir pagājis teju gads, kopš mēs dzīvojam šajā pandēmijā, un šajā laikā valdībai ar mērķtiecīgu palīdzības sniegšanu īsti nav veicies.

Taču zināmā mērā jāsaprot, ka tas ir arī baltais karogs tam, ka mēs nemākam normāli sniegt atbalstu tiem, kurus krīze ir skārusi vissmagāk un kuriem palīdzība tiešām ir vajadzīga.

Ar bērniem gan ir vienkāršāk, jo reti kura ģimene jeb mājsaimniecība nav ar bērniem saistīta.

Bērni neapmeklē skolu, kas rada papildu izdevumus, jo attālinātām mācībām nepieciešami datori, krēsli, galdi – lietas, kas ne vienmēr uzreiz ir pieejamas, īpaši jau daudzbērnu ģimenēm.

Tādējādi šis atbalsts nav tik nemērķēts, kā varbūt sākotnēji varētu šķist.

Tajā pašā laikā ir jautājums, kā šis atbalsts palīdzēs, piemēram, restorāna vai frizētavas īpašniecei bez bērniem.

Līdz ar to šie atvēlētie 500 eiro tomēr sasniedz tikai noteiktu sabiedrības daļu, un, protams, būs arī tādi piemēri, kur šī summa varbūt nemaz tik ļoti nepieciešama nav.

Šajā krīzē risks iedod kādam par daudz ir krietni mazāks nekā iedot par maz jeb, pārfrāzējot, labāk kādam palīdzēsim vairāk, nekā par kādu aizmirsīsim.

Šī krīze ir unikāla ar to, ka cilvēks fiziski nedrīkst darīt kaut kādas lietas. Tas nav tā, kā citkārt, kad apstākļi to liedz, šeit ir aizliegums veikt saimniecisko darbību noteiktās nozarēs.

Līdz ar to, ja atbalsts tiek paplašināts, ekonomikai kopumā tas par ļaunu nenāks. Taču svarīgi ir fokusēties tieši uz krīzes skartajiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, saprast, kuras sabiedrības grupas ir krīzes visvairāk ietekmētas.

Bērni jeb mājsaimniecības ar bērniem noteikti ir viena no tām, otra – visi tie uzņēmumi un darbavietas, ko krīze skārusi vistiešākā veidā.

Tās ir teju visas pakalpojumu nozares: frizētavas, skaistumkopšana, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība utt. Atbalsts šīm sabiedrības grupām ir kritiski nepieciešams.

Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas ekonomists




Avots: liepajniekiem.lv


GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst