Pāriet uz galveno saturu

Frizētavās jau garas rindas; aizdomas, ka daudzi turpinās darbu nelegāli


 No 1.marta friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumus atkal varēs saņemt klātienē. Aptaujājot vairākus Liepājā pazīstamus frizierus un salonu īpašniekus, viņu noskaņojumu nevar vērtēt viennozīmīgi, vēsta portāls liepajniekiem.lv.



Uzrunātie atzinuši, ka, no vienas puses, jāpriecājas, jo, lai arī ar ļoti nopietniem ierobežojumiem, tomēr varēs strādāt, no otras puses, peļņa ies mazumā, bet klienti būs spiesti stāvēt garās rindās, un, ļoti iespējams, par pakalpojumiem vajadzēs maksāt vairāk nekā iepriekš.

Friziere Benita Kozlovska īrē telpas un arī iepriekš nelielajā zālē strādāja viena pati. Klienti pēdējā laikā zvanot katru dienu, un retu reizi zvanu esot mazāk par 20 dienā. Šobrīd tiek veidota frizēties gribētāju rinda, un pēdējiem varot nākties gaidīt pat līdz trīs nedēļām, kamēr tiks pie meistares.

Respektējot jauno kārtību, vienam klientam būs jāatvēl vairāk laika nekā iepriekš un vēl pēc katra jāievēro pauze. Ja agrāk, kamēr vienai klientei bija nokrāsoti mati un viņa gaidīja, kamēr krāsa iedarbosies, meistare varēja nogriezt matus vīrietim vai bērnam, tad tagad tas nebūs iespējams, jo apkalpot var tikai vienu klientu. Piemēram, ja agrāk maiņā varēja apkalpot 10 klientus, tad tagad to būs uz pusi mazāk un gaidītāju rinda, protams, stiepsies garumā.

“Klienti katru dienu piesakās ļoti aktīvi,” stāstīja frizieris Ingus Maršals. “Jūtams, ka cilvēki tiešām noilgojušies pēc mūsu pakalpojumiem. Zvana ne tikai pastāvīgie klienti, bet arī sveši. Rindā var nākties gaidīt kā minimums vismaz divas nedēļas.”

Paši frizieri pēc vairāk nekā divus mēnešus garās pauzes jūtoties traki, jo nebija iespējas strādāt un pelnīt. Maršals: “Ja agrāk “Skaistuma asamblejas” pirmajā stāvā vienlaikus varēja strādāt seši meistari, tad tagad noteikumu dēļ tikai divi.”

Sociālajos tīklos frizieri izveidojuši savas grupas, kurās dalās ar pieredzi. Ne viens vien 1.martā tomēr strādāt nesāks, jo nevarēs izpildīt noteiktos ierobežojumus.

Ir meistari, kuri ar saloniem pārtraukuši līgumus un tik drīz neplāno atgriezties. Daļa turpinās pakalpojumus sniegt mājās, kā saka, pelēkajā zonā. Klientu viņiem pietiek, un tad kādēļ atgriezties salonā, īrēt darba vietu un daļu nopelnītā atdot frizētavas īpašniekam?

Maršalam esot zināmas vairākas frizētavas Rīgā, kas jau izpārdod savu inventāru, jo netiks vairs atvērtas. Ir iekrājušies nodokļu un citi parādi, nereti jāmaksā arī soda procenti par laikā nenomaksātu īri utt. Tāpat ir tādi saloni, kuri joprojām neplāno vērt durvis klientiem, jo paredzamais apgrozījums neļaus nopelnīt tik, lai samaksātu parādus, regulāros rēķinus un vēl kaut ko nopelnītu.

Frizieris prognozē, ka gan minēto, gan citu iemeslu dēļ (matu kopšanas veidošanas u.c. produktu sadārdzināšanās) daudzās frizētavās paaugstināsies cenas.

Divu frizētavu saimnieks Elgars Roga neslēpa, ka no 1.marta pirmajās dienās pieraksts jau ir pilns – klienti laikus pieteikušies. Rinda veidojas ātri. Priecējot, ka telpas ir tik lielas, ka nebūšot problēmu tās pielāgot jaunajiem noteikumiem.

Roga: “Saviem pakalpojumiem pagaidām cenas necelsim. Teorētiski to varētu darīt, bet šobrīd grūti ir visiem, tajā skaitā mūsu klientiem. Skatīsimies, kas notiks tālāk.”

Uzņēmējs pieļauj, ka, situācijai normalizējoties, klienti tomēr nedos priekšroku dzīvokļa vienas istabas stūrī iekārtotai frizētavai, bet izvēlēsies salonus. Tur tomēr ir cita vide un iespēja “kaut nedaudz iziet sabiedrībā un pabūt ārpus apnikušās mājas atmosfēras”.

Friziere un frizētavas “Balbieris” saimniece Elita Balode šobrīd apsverot, kā turpmāk strādāt. Ierobežojumu dēļ salonā vienlaikus nevarēs strādāt tik frizieru, cik agrāk, būs jānodrošina noteikti kvadrātmetri, laika intervāls utt.

“Noteikumi izskatās drastiski, un ļoti daudzi frizieri jūtas kā ķīlnieki… Dažu brīdi apsveru, vai vispār vērts frizētavu atvērt. Klienti zvana un ļoti, ļoti gaida, kad beidzot varēs tikt pie saviem meistariem,” šā brīža sajūtas ieskicē Balode.

Sazinoties ar savām kursa biedrenēm, kas strādā Rīgā, uzzinājusi, ka daudzviet frizētavas tomēr neatvērs, jo visām meistarēm darbu un vietu nav iespējams nodrošināt. Līdz ar to peļņas iespējas būs minimālas, lai segtu obligātos maksājumus. Esot sajūta, ka strikto aizliegumu un ierobežojumu dēļ frizieri burtiski tiek bīdīti uz to, lai puslegāli strādātu dzīvokļos.

Jauno kārtību savas kompetences ietvaros uzraudzīs Veselības inspekcija, pārbaudot, kā tiek ievērota epidemioloģiskā drošība un informācija, kas norādīta friziera paškontroles lapā. Kontrolē būs tiesīgs iesaistīties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Tāpat frizētavas pieskatīs policija, un par būtiskiem epidemioloģisko prasību pārkāpumiem, kā arī par atkārtotiem mazākiem pārkāpumiem tai būs tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 5000 eiro.


Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst