Pāriet uz galveno saturu

COVID-19 TESTĒŠANAS DAUDZMILJONU PASŪTĪJUMU SAŅEM PRIVĀTIE, DAUDZKĀRT LĒTĀKIE VALSTS LABORATORIJAS PAKALPOJUMI TIEK IGNORĒTI


 Valsts laboratorija – pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” –  Covid-19 testa paraugu apstrādē sācis izmantot robotizētas tehnoloģijas, pieckāršojot testēšanas jaudas un valstij dodot iespēju ietaupīt līdzekļus par katru testa paraugu, vēsta TV3 Ziņas.

Uzstādot robotizētās sistēmas, “BIOR” līdzšinējā viena tūkstoša pārbaudāmo Covid-19 testu jaudu spējīgs palielināt līdz 5000 dienā. Laboranta vietā robots atskrūvē katru mēģeni, paņem paraugu, aizskrūvē, ļoti precīzi ieliek testējamo daļiņu paraugu platē un dod Covid-19 rezultātu. Robotu tehnisko precizitāti un rezultātu ticamību pārbaudīja divus mēnešus ar paralēlo testēšanu.Valsts zinātniskā institūta “BIOR” direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa

“Tikai šobrīd, kad esam sapratuši, ka viss strādā precīzi, ka var ticēt šīm iekārtām, sākam laist reālajā dzīvē, reālajā darbā. Robots var gandrīz pilnībā aizstāt cilvēku roku darbu, izdarīt to precīzāk un daudz, daudz ātrāk. Robots var padarīt to procesu lētāku.”

Laboratorija pieckāršojusi jaudu cerībā, ka viņus beidzot vairāk iesaistīs plānveida skrīningā – Covid-19 testēšanā veselības aprūpes iestādēs, sociālās aprūpes iestāžu klientiem un darbiniekiem.

Līdz šim valsts laboratorija tikusi samērā maz izmantota Covid-19 testēšanai. Tā vietā testēšanā miljoniem eiro finansējumu saņem privātās laboratorijas.

Uz jautājumu, kāpēc “BIOR”nav pasūtījumu, valsts laboratorija nevarēja atbildēt, jo to kūrējot Veselības inspekcija. “Es zinu, ka viņi tikai ar divām laboratorijām strādā. Un tās ir privātās – Gulbja laboratorija un Centrālā laboratorija.

 Lēmumu, kam dot valsts pasūtījumu plānveida testēšanā pieņem Veselības inspekcija. 

Kāpēc sarakstā nav “BIOR”, inspekcija tā arī mums neatbildēja,” teica valsts zinātniskā institūta “BIOR” direktora vietniece laboratoriju jautājumos.

TV3 Ziņas analoģisku jautājumu uzdeva par norēķiniem atbildīgajam Nacionālajām veselības dienestam, jo valsts laboratorijas “BIOR” iesaiste dotu iespēju ietaupīt valsts līdzekļus.

“Šobrīd par to, ka “BIOR” ir vēlme iesaistīties, uzzinājām no jūsu jautājuma. Šo jautājumu tagad risinām ar Veselības inspekciju. [..] Nacionālais veselības dienests ir sazinājies ar Veselības inspekciju un šobrīd tiek vērtētas iespējas iesaistīt skrīningā arī “BIOR”,” apliecināja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anna Karolīna Šaule.

Savukārt, ja Covid-19 uzliesmo darba kolektīvos, izbraukumu testēšanu organizē Slimību profilakses un kontroles centrs. Tajā apgalvo, ka pasūtījumus valsts laboratorijai “BIOR” dodot rindas kārtībā, un tā neesot privāto laboratoriju lobēšana. Nacionālais veselības dienests noteicis, ka valsts apmaksāto Covid-19 analīžu veikšanai visiem ir vienots tarifs – 38 eiro. “BIOR” jaunā robotizētā Covid-19 testa paraugu apstrāde dod iespēju katru testu veikt par zemāku cenu.

Valsts zinātniskā institūta “BIOR” direktora vietniece laboratoriju jautājumos lēsa, ka ar jauno iekārtu cena varētu būt apmēram 25 eiro. Turklāt tā kā šobrīd testēšanai vajadzīgo reaģentu cenas ir samazinājušās, “BIOR” aicina Nacionālo veselības dienestu proporcionāli samazināt arī testēšanas tarifu, lai valsts lieki netērē naudu.

“Valsts varētu ietaupīt, sākot no pieciem eiro par paraugu, jo tas ir kā minimums šobrīd. 

Tas ir tas, kas jādara. Tās cenas ir jāpārskata regulāri. Es domāju, ka to vajag nolaist. Vismaz siekalu testiem pilnīgi noteikti,” teica “BIOR” direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.

Tā kā veicami tūkstošiem testu, ietaupījums valstīji varētu būt būtisks.

“Ja kāda no laboratorijām piedāvātu cenu samazināt par šo tarifu, tad Nacionālais veselības dienests izvērtētu un tarifu varētu pārskatīt,” apliecināja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Tikmēr Nacionālais Veselības dienests neatbildēja uz jautājumu, kad tieši varētu tarifu pārskatīt.

Tikmēr “BIOR” gatavs laboratorijā uzstādīt otro robotu, un tad varētu analizēt līdz 10 000 paraugu diennaktī.

“No vienotā tālruņa, ko pārvalda Austrumu [klīniskās universitātes] slimnīca, pieprasījumi pēc testēšanas mums ir ļoti maz. Līdz 50 cilvēkiem dienā,” norāda Valciņa.

“BIOR” gan ir trūkums – valsts laboratorijai ir tikai trīs stacionārie testēšanas punkti – pa vienam Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī. Esot gan gatavi jebkurā vietā atvērt mobilos punktus pēc vajadzības. 

Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst