Pāriet uz galveno saturu

REKTORU PADOME PRASA ŠUPLINSKAS DEMISIJU

 Arī Latvijas Rektoru padome pieprasījusi izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) demisiju, informēja padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.



Rektoru padome ir pievienojusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasībām par izglītības un zinātnes ministres  Šuplinskas  demisijas pieprasījumu. Pamatojuma vēstule saskaņā ar Rektoru padomes sēdes lēmumu pagājušā gada 23. decembrī ir nosūtīta valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība).

“Kamēr nav saņemtas amatpersonu atbildes, vēstules satura komentēšana nebūtu korekta,” sacīja Bernāts.

Kā zināms, pagājušā gada 3. decembrī LIZDA nosūtīja Saeimas deputātiem un Ministru prezidentam dokumentu, kurā pieprasīja atbalstīt LIZDA rosināto izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisiju. Atbalstu LIZDA pieprasījumam paudusi arī biedrība “Vecāku alianse”.

LIZDA pieņēma lēmumu pieprasīt Šuplinskas demisiju pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības – atbalstītas daļēji, kamēr pārējās – pilnībā ignorētas.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.

Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga norādīja, ka patlaban pedagogs jau dara vairāk, nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem, un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.

“Šādos apstākļos izglītības un zinātnes ministre līdz gada nogalei plāno valdībā apstiprināt paaugstinātas prasības darba kvalitātei, kuras neizpildot, darba alga samazināsies par 20%. LIZDA uzskata, ka tas nav pieļaujami un ciniski. Tā vietā ministrei bija jāmeklē vēl jauni atbalsta pasākumi pedagogiem,” tobrīd sacīja Vanaga.

Otra prasība, ko Šuplinska ignorējot, ir pirmsskolas izglītības pedagogi, kuriem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi, tā vietā ir panākta politiska vienošanās par to, ka prioritāte ir privāto izglītības iestāžu atbalsts, digitalizācija, tehnoloģiju iegāde, kur gan daļa izdevumu ir pamatoti, pauda Vanaga. Vienlaikus viņa akcentēja, ka pirmsskolas izglītības pedagogi iznes lielu daļu darba uz saviem pleciem bez jebkāda atbalsta. “Šāda attieksme ir tuvredzīga,” sacīja Vanaga.

Trešā aktuālākā problēma, kas joprojām paliek nerisināta ir augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma nepietiekamība, ko kā problēmu atzīst arī nozares ministrija. Vanaga norādīja, ka nav pieļaujams, ka jaunizveidoto augstskolu padomju rokās varētu būt gan lēmējvara, gan izpildvara, gan šķīrējtiesa, kas mazina LIZDA biedru iesaisti demokrātisku lēmumu pieņemšanā augstskolās, norādīja Vanaga.

Savukārt Šuplinska pārmeta LIZDA, ka tā izglītības reformām prasa resursus.

“Saņēmu atbildi, ka LIZDA galvenais uzdevums ir cīnīšanās par resursiem. Protams, ka resursiem visplašākajā šī vārda nozīmē, piebilstot, kamēr nav visu resursu, tikmēr nevar notikt nekādas pārmaiņas,” norāda ministre.

Viņa skaidroja, ka procesi, kas notiek IZM, ir virzīti uz izglītības kvalitāti, bērna, jaunieša prasmju, talantu atklāšanu, dzīves prasmju nostiprināšanu.

Šuplinskas ieskatā LIZDA interesē nevis atbalsta mehānisma veidošana skolotājam, nevis bērnu vai Latvijas valsts iedzīvotāju intereses, 21. gadsimta izglītības pieejamība, modernizācija, bet tieši resursi.

Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst