Pāriet uz galveno saturu

Latvijā prostitūtas tiek sodītas par distances neievērošanu

 Covid-19 pandēmija un tās ierobežojumi nav ietekmējuši prostitūcijas aktivitāti. Viens no situācijas skaidrojumiem esot tas, ka atbildīgās iestādes vēl nav virzījušas likumprojektu par administratīvo sodu ieviešanu šajā jomā.



Rīgas pašvaldības policijas (RPP) preses sekretārs Toms Sadovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka saskaņā ar policijas novērojumiem prostitūcijā iesaistīto personu aktivitāte pandēmijas laikā nav gājusi mazumā.

Tas esot likumsakarīgi, jo patlaban nav pieņemts jauns administratīvais regulējums, kas regulētu šo jomu un paredzētu administratīvus sodus. "Šajā parādībā iesaistītās personas to apzinās un šo situāciju nevairās izmantot," piebilda Sadovskis.

Neskatoties uz to, ka kopš 2020.gada vasaras nepastāv regulējums, policijai par Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu ir izdevies pie administratīvās atbildības saukt gan prostitūcijā iesaistītās personas, gan klientus.

"Personas, piemēram, sauktas pie atbildības par nereģistrēšanos ieceļotāju sistēmā, jo ir bijuši gadījumi, kad sievietes peļņas nolūkos iebraukušas no bijušajām padomju republikām. Tāpat personas sodītas par distances neievērošanu. Katrā ziņā tas nav normāli, ka viena likuma robi tiek lāpīti ar ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem," norādīja Sadovskis.

Latvijā lielākoties prostitūciju veido tā saucamā ielu prostitūcija, taču pastāv arī eskorta servisi, norādīja Sadovskis.

Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA noskaidroja, ka krimināltiesību jomā regulējums par prostitūciju jau patlaban ir spēkā un nemainās, savukārt Administratīvās atbildības likumā regulējuma vēl nav.

Diskusija prostitūcijas jaunajā regulējumā nav apstājusies, bet nav arī gala lēmuma. Regulējums skar vairākus aspektus, tostarp drošību, cilvēktiesības, dzimuma vienlīdzību, tāpēc ir svarīgi lēmumu nesasteigt, norādīja ministrijā.

LETA jau rakstīja, ka politiķu nevienprātības dēļ no 1.jūlija vairs neeksistē regulējums, kas ļautu administratīvā kārtā sodīt personas par nelikumīgu prostitūciju.

Līdz vasarai tobrīd spēkā esošais Administratīvo pārkāpumu kodekss par Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu paredzēja naudas sodu fiziskajām personām no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 1400 eiro.

1.jūlijā Latvijā stājas spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, līdz ar to Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēja spēku. Jaunais likums paredz, ka administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Attiecībā uz prostitūciju šāds likums tā arī nav ieviests.

Sākotnēji IeM iesniegtais Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekts paredzēja, ka personas, kura jaunāka par 25 gadiem, prostitūcijas izmantošana ir aizliegta un arī šāda vecuma personai ir aizliegts nodarboties ar prostitūciju. Likumprojekts paredzēja, ka cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošana ir aizliegta.

Likumprojekts arī paredzēja, ka personām, kuras nodarbojas vai ir nodarbojušās ar prostitūciju, par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, lai veicinātu to iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, vienlaikus panākot personas atteikšanos no nodarbošanās ar prostitūciju.

Attiecībā uz seksa pircējiem, likumprojekts paredzēja, ka tiem būs pienākums apmeklēt uzvedības korekcijas programmu.

Attiecībā uz administratīvo atbildību likumprojekts paredzēja, ka par nodarbošanos ar prostitūciju līdz 25 gadu vecumam piemērotu brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro.

Par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā un pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā IeM rosināja piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro. Šāds sods bija paredzēts arī par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas ārpus atļautajām vietām.

Par personas no 18 gadu līdz 25 gadu vecumam prostitūcijas izmantošanu likumprojekts paredzēja naudas sodu no 200 līdz 1000 eiro.

Seksa pircējiem, kas neapmeklēs uzvedības korekcijas programmas, likumprojekts paredzēja naudas sodu no 250 līdz 1000 eiro.

Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst