Pāriet uz galveno saturu

LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS UN PAŠVALDĪBU NEIZDARĪBA APDRAUD DZĪVĪBU CILVĒKIEM, KURI UZTURAS SOCIĀLĀS APRŪPES CENTROS


 

Kopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar personām, kas ilgstoši atrodas sociālās aprūpes centros. Tiesībsargs uzskata, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neefektīvās sadarbības dēļ tiek pārkāptas personu tiesības uz veselību un dzīvību.

Nav noslēpums, ka, sākoties otrajam Covid-19 vilnim, sociālās aprūpes centros dzīvības zaudējuši vairāki desmiti cilvēku, kas liecina par to, ka valstī nav efektīvi izstrādāta sociālās aizsardzības politika, kā arī netiek organizēta un koordinēta tās īstenošana.

Tiesībsargs norāda, ka Labklājības ministrijas uzdevums ir kontrolēt sociālo pakalpojumu kvalitāti, taču arī pašvaldības ir atbildīgas par personu tiesību nodrošināšanu savās dibinātajās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Pašvaldībām ir pienākums nekavējoties reaģēt un meklēt atbilstošus risinājumus gadījumos, kad saviem spēkiem vairs situāciju nespēj pārvaldīt. Savukārt valsts pienākums šādos gadījumos ir bez kavēšanās iesaistīties un rast atbilstošāko risinājumu cilvēku tiesību nodrošināšanai.

Uzskatu, ka Labklājības ministrija nav veikusi visas nepieciešamās darbības, lai nepieļautu masveida klientu un darbinieku saslimšanu un nāves gadījumus no Covid-19 izraisītās infekcijas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Vienlaikus nākas secināt, ka arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas savlaicīgi nevēršas pēc atbalsta un pat noliedz savu nespēju nodrošināt klientiem pienācīgu aprūpi, kas noved pie nekontrolētas infekcijas izplatīšanās un arī pie daudzu klientu nāves gadījumiem.

2021.gada 14.janvārī tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu aktualizēt jautājumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem Labklājības ministrijas darbā attiecībā uz pienākumu kontrolēt sociālo pakalpojumu kvalitāti visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

Vienlaikus tiesībsargs aicina Latvijas Pašvaldību savienību regulāri apkopot un sniegt valdībai aktuālo informāciju par grūtībām ar kādām saskaras pašvaldības, nodrošinot ilgstošo aprūpi institūcijās, lai rastu risinājumu kritiskās situācijas novēršanai sociālās aprūpes nozarē.

Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst