Pāriet uz galveno saturu

Krīze nav šķērslis – Rīgas domniekiem plānots algas palielinājums

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien atbalstīja algu palielināšanu domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem, komiteju vadītājiem un deputātiem, tās neiesaldējot kā vairākās citās pašvaldībās un valsts iestādēs.



Priekšlikumu iesaldēt algas izteica partijas “Saskaņa” deputāti.

Lēmumprojekts paredz arī noteikt atalgojumu domes komiteju vadītāju vietniekiem, kas līdz šim nebija algoti amati.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, līdz ar šīm izmaiņām domes priekšsēdētājs 2021.gadā varētu saņemt 3732 eiro mēnesī, kas ir par 178 eiro vairāk nekā pērn.

Rīgas vicemēriem algas palielinātos par 156 eiro un būtu 3281 eiro mēnesī, domes komiteju priekšsēdētājiem algas palielinātos par 124 eiro un būtu 2614 eiro mēnesī, bet deputātu atalgojums pieaugtu par 58 eiro un būtu 1230 eiro mēnesī.

Komiteju vadītāju vietnieku atalgojums paredzēts 1230 eiro mēnesī.

Atalgojuma palielinājums veidojas, palielinoties bāzes atalgojumam vidējās algas kāpuma valstī dēļ.

Atalgojuma bāzes apmēru, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu nosaka, saskaitot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi. Pēc tam ar šo skaitli indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu.

Piemēram, Rīgas mēram bāzes atalgojumu plānots palielināt no 976,47 eiro uz 1025,29 eiro. Papildus atalgojumam tiek piemērots likumā noteiktais koeficients, kas mēra gadījumā ir 3,64.

“Saskaņas” deputāti rosināja algas pieaugumu iesaldēt, ņemot vērā esošo situāciju ar “Covid-19” un nepieciešamo papildus finansējumu palīdzības sniegšanai rīdziniekiem.

Savukārt deputāts Juris Radzevičs (GKR) rosināja noteikt, ka jaunās algas stājas spēkā līdz ar lēmuma pieņemšanu, nevis no šī gada 1.janvāra, kā tas paredzēts lēmumprojektā.

Turklāt Radzevičš aicināja izslēgt lēmumprojekta punktu, kas nosaka papildu samaksu domes komiteju priekšsēdētāju vietniekiem.

Kā uzsvēra opozīcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS), šis nav finansiāls, bet gan morāles jautājums, jo atalgojumu nedrīkst paaugstināt, kad valstī ir krīze. Līdzīgu nostāju pauda arī citi opozīcijas deputāti.

Savukārt pozīcijas deputāti norādīja, ka šis ir likumā paredzēts atalgojuma palielinājums un viņi ir nopelnījuši savu atalgojumu.

Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) aicināja “Saskaņas” deputātus vispirms atzīt, ka iepriekšējā domes sasaukumā viņu partijas biedri tika iecelti uzņēmumu padomēs, darbojās kā fiktīvi konsultanti un tikai tad moralizēt par godīgu atalgojuma paaugstināšanu.

Gala lēmums par algu palielinājumu jāpieņem Rīgas domē.

Kā zināms, lai solidarizētos ar sabiedrību Covid-19 izraisītās krīzes kontekstā, pēc paša iniciatīvas ir iesaldēta Valsts prezidenta Egila Levita alga, tādējādi to nepaaugstinot. Uz gadu ir iesaldētas arī valdības locekļu algas.

Arī vairāku pašvaldību deputāti ir lēmuši savas algas iesaldēt. Šādu lēmumu pieņēmusi, piemēram, Jūrmalas dome, Ķekavas novada dome, Alūksnes novada dome u.c.

Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst