Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un tās pakļautībā esošajām institūcijām ir nekavējoties jāreaģē un jāinformē sabiedrība šāda pārrobežu vides piesārņojuma gadījumā, tomēr VARAM un ministra Artūra Toma Pleša (A/Par) sociālo tīklu aktivitātes liecina, ka, iespējams, viņš šādu problēmu nav pamanījis.
Aizsardzības ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests publiski pauduši gatavību iesaistīties ekoloģiskās katastrofas novēršanā, bet no Valsts vides dienesta operatīvā informācija kavējas.
Par vides un dabas aizsardzības jautājumu iespējamo atstāšanu novārtā Latvijas Zaļā partija bažījās jau pirms A. Pleša apstiprināšanas amatā. Latvijas sabiedrība šobrīd sagaida ministra personīgu iesaisti, informējot par draudiem un piesārņojuma likvidēšanas darbu gaitu.
Baltijas jūras bioloģiskā daudzveidība samazinās ik gadu, un tam iemesls ir jūras būtiskais piesārņojums, tādēļ šādas nekontrolētas naftas noplūdes no Būtiņģes termināla var kļūt novārdzinātajai Baltijas jūras ekosistēmai liktenīgas.
Viens no vides aizsardzības pamatprincipiem ir "piesārņotājs maksā", tādēļ ceram uz VARAM politiskās vadības iesaisti, lai tā sekotu līdzi ne tikai naftas produktu savākšanai jūrā, bet arī kompensējošo pasākumu iedarbināšanai nepieciešamības gadījumā.
Nedrīkst pieļaut, ka, par pārrobežu piesārņojuma seku likvidēšanu, kur ekoloģisko avāriju izraisījusi citas valsts puse, maksātu Latvijas nodokļu maksātāji.
Avots: pietiek.comGARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!
