Pāriet uz galveno saturu

Ierēdne ar 120 000 eiro parādsaistībām pēkšņi izjūt nepārvaramu vēlēšanos samaksāt „Vienotībai” 1000 eiro biedra naudu

Latvijas Attīstībai tiešām nav vienīgā partija, kuras oficiālajos ienākumos atrodamas brīnumainas lietas, – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze rāda, ka Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Dace Kļaviņa šogad pirmoreiz mūžā izjutusi vēlmi sāks maksāt biedra naudu partijai Vienotība un pēc nieka 15 eiro šā gada janvāra sākumā septembra beigās jau biedra naudā samaksājusi apaļu tūkstoti eiro – un tas, neraugoties uz iespaidīgajām 120 000 eiro parādsaistībām.



Kā rāda publiski pieejamā informācija, ar partiju Vienotība D. Kļaviņa ir saistīta jau ilgāku laiku, – piemēram, 2018. gadā viņa Vienotības sarakstā kandidēja uz vietu Saeimā, skaidrojot, ka esot „godīga, atbildīga, apzinīga un uzticīga savai tautai” un ka iestājoties „par nacionālu, eiropeisku, demokrātisku, taisnīgu un labklājīgu Latviju”.

Tomēr līdz pat šim gadam D. Kļaviņa Vienotības biedra naudu nebija maksājusi ne reizi un ne centa. Tas arī bija saprotams, – kā rāda ierēdnes (un arī Vienotības ētikas komisijas locekles) valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, pērn viņa gan Labklājības ministrijā atalgojumā saņēmusi 30 116 eiro (pirms nodokļu nomaksas), taču gadu beigusi vispār bez jebkādiem deklarējamiem uzkrājumiem, toties ar iespaidīgu 120 904 eiro lielu parādu nastu.

Taču šī ne visai apskaužamā finansiālā situācija nav traucējusi D. Kļaviņai tieši šogad pēkšņi sākt maksāt partijai biedra naudu: kā rāda KNAB dati, šā gada 2. janvārī viņa Vienotībai samaksājusi biedra naudā nieka 15 eiro, toties 25. septembrī – jau veselus 1000 eiro.

Pietiek iepazīstina ar pašas ierēdnes skaidrojumiem par to, kur šī nauda ņemta un ar ko saistīta viņas pēkšņā vēlme sākt maksāt partijas biedra naudu:

– Jūs šogad septembrī esat samaksājusi partijai Vienotība 1000 eiro biedru naudā. Jums ir noteikts, cik ir jāmaksā biedru nauda?

– Vienotības statūtos, ja nemaldos, ir noteikta minimālā biedru naudas maksa – 1% no mēneša ienākumiem mēnesī, bet, kā jau tas dzīvē parasti notiek, nenotiek tā, ka regulāri maksā – kā nu kuram ir ērtāk. Man ir ērtāk tā, ka es sakrāju kādu ilgāku laika posmiņu un tad vienreiz samaksāju par kādu laiku uz priekšu vai atpakaļ, lai man nav katru mēnesi jāveic šie pārskaitījumi. [Patiesībā šogad ir pirmā reize, kad D. Kļaviņa vispār maksā partijai biedra naudu.]

– Šī nauda ir par kādu periodu?

– Man ir grūti jums šobrīd pateikt no galvas, jo nav aizliegts maksāt arī lielāku biedru naudu. Es neesmu to rēķinājusi.

– Es paskatījos jūsu amatpersonas deklarāciju. Jums ir 120 tūkstošu lielas parādsaistības, neskatoties uz to, jūs atļaujaties ziedot tādas lielas naudas summas? Man liekas, tūkstoš eiro ir diezgan daudz.

– Aizņēmumu ir ņēmis mans vīrs, es esmu tikai līdzaizņēmējs. Arī viņš veic kredīta maksājumus, un manam vīram arī ir pietiekami [lieli] ienākumi, lai mēs spētu tikt galā ar šo lietu. Jānorāda arī tas, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas un es arī gatavojos startēt šajās vēlēšanās, tā ka biedru naudas iemaksa nozīmē to, ka mūsu nodaļai šie te naudas līdzekļi būs priekšvēlēšanu kampaņas nodrošināšanai. Ir cilvēki, kas sadarbojas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, visus šos ienākumus, izdevumus deklarē, norāda, kāds būs priekšvēlēšanu kampaņas budžets. Mēs to visu rēķinām, un daļa no mūsu biedru iemaksātajām biedru naudām mēs varam izmantot mūsu nodaļas veiktajām priekšvēlēšanas aktivitātēm – apmaksāt dažādus rēķinus, kas saistīti ar šo kampaņu. Jā, protams, esmu ieinteresēta šobrīd iemaksāt lielāku biedru naudu, tādēļ ka mēs gatavojamies pašvaldību vēlēšanām.

– Kāda jums ir kārtība partijā? Kāds atgādina, ka būtu pienācis laiks maksāt biedru naudu, vai tā ir katra brīva izvēle – kad un kā, un cik maksāt?

– Mums diezgan bieži un regulāri atgādina. Mums ik pa laikam e-pastos pienāk paziņojumi no partijas biroja, ka visiem biedriem, arī nodaļu vadītājiem, ir jāveic biedru naudas iemaksas.

– Un kas notiek, ja nemaksā?

– Statūtos ir paredzēts, ka par biedru naudas nemaksāšanu biedru var izslēgt no partijas. Ja ir nodaļas lēmums, tad katrai lielajai partijas valdei ir iespējams izslēgt šo biedru no partijas.

– Ir bijuši tādi gadījumi, ka par nemaksāšanu izslēdz?

– Tas jums droši vien jājautā partijas vadībai. Es neesmu lielajā valdē un arī tik skrupulozi nepārzinu…

– Kurš ir tas, kas sūta atgādinājumus, ka jāmaksā biedru nauda?

– Grūti pateikt, galvenajā birojā ir vairāki darbinieki, es tagad baidos sajaukt. To Jums pateiks, iespējams, ģenerālsekretārs, Kampara kungs.

– Viņš pats nesūta?

– Man grūti pateikt. Protams, ir nākuši no viņa e-pasti, bet vai tieši saistībā ar biedru naudām? Es varu arī sajukt, jo no biroja vairāki cilvēki sūta [e-pastus] – Modris, kas sūta organizatoriskus e-pastus, Sanita Stelpe un vēl dažādi cilvēki, bet pēdējo mēnešu laikā, manuprāt, šādi atgādinājumi arī nemaz nav nākuši. Šobrīd, COVID laikā arī neatceros, ka kāds būtu sūtījis. Varbūt ir bijis starp citiem informatīviem jautājumiem kaut kur klāt pievienots, bet neatceros. Protams, ka statūtos noteikts, ka biedru nauda ir jāmaksā, un, manuprāt, tas nav nekas ārkārtīgs! Es domāju, ka visās partijās šādi nosacījumi ir, tikai jautājums – vai tiešām kaut kādas sankcijas tiek īstenotas pret tiem, kas regulāri nemaksā? Manuprāt, arī statūtos, es no galvas neatceros, nav teikts, ka [biedru nauda] jāmaksā katru mēnesi, tur ir tikai tas apmērs – vismaz 1% no ienākumiem mēnesī. Bet tā, ka tiešām regulāri būtu jāveic šie pārskaitījumi, tā nav.

– Es skatos, ka pēdējā deklarācijā jums darba alga gadā bija 30 tūkstoši. Tad 1% būtu trīs simti.

– Es tā nekad neesmu rēķinājusi – es rēķinu gada griezumā. Ja man mēnesī pēc nodokļu nomaksas ienākumi ir aptuveni 1500 eiro, tad mēnesī man būtu jāmaksā aptuveni 15 eiro – bija kāds periods, kad es tā arī maksāju. [Patiesībā tikai vienu vienīgu reizi, šā gada janvārī D. Kļaviņa ir samaksājusi šādu biedra naudu.] Tā kā es vairāk nekā gadu neesmu maksājusi, un ņemot vērā, ka tas 1% nav limits, tas ir minimums, tad šobrīd es atzīstu, ka esmu iemaksājusi lielāku summu ar mērķi nodrošināt atbalstu no partijas savai kandidēšanai, aktivitātēm Ogres vēlēšanās. Tas, manuprāt, nav pārkāpums, es to varu atļauties. Jūs varat paskatīties mēneša ienākumus. Tas, ko es nosaucu – 1500 eiro, tie ir ikmēneša [ienākumi], neskaitot dažādas papildu piemaksas un atvaļinājuma naudas, bet to mans vīrs arī pietiekami labi nopelna, viņš nav valsts amatpersona. Protams, ja jūs runājat par aizdevuma atmaksu, man pašai tas nav jādara, un, protams, ja man šis viens maksājums būtu jāveic katru mēnesi, tad es to noteikti nevarētu atļauties, bet, ja mēs to izdalām gada griezumā, tad tā nav liela summa, ņemot vērā, ka šis gads un nākamais ir ar izmaksām ļoti nopietns priekš vēlēšanu gada.

– Bet Jūs maksājat vismaz to 1% un, ja varat, tad – vairāk?

– Nu, jā, ir bijis periods, kad es maksāju katru mēnesi, bet tagad varbūt, ka vairāk nekā gadu, es nebiju maksājusi biedru naudu. [Tā atkal nav patiesība, KNAB datu bāze rāda, ka D. Kļaviņa pirmoreiz biedra naudu ir maksājusi tikai šogad.]

Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst