Pāriet uz galveno saturu

Daudzu pašvaldību skolēnu pārtikas pakās dominē ārvalstu produkti

Skolēniem, kuriem Covid-19 pandēmijas laikā ir jāmācās attālināti, skolas pusdienu vietā nodrošina produktu paciņas. Tomēr vietējie pārstrādātāji un primārās lauksaimniecības izejvielu ražotāji ir neizpratnē, kāpēc šajās paciņās ir tik maz Latvijā ražotu produktu, lat.bb.lv informēja Biedrība "Zemnieku saeima".



Kamēr lauksaimnieki cīnās ar Covid-19 radīto ietekmi un valdība meklē dažāda veida atbalsta mehānismus krīzes mazināšanai arī lauksaimniecības nozarē, daudzu Latvijas pašvaldību pārtikas pakās dominē ārvalstu produkti.

Ēdināšanu skolās uzrauga Pārtikas un Veterinārais dienests, par izdalīto paku saturu atbildību uzņemas pašvaldības. Veselības ministrijas mājaslapā ir norādīts skolēnu uzturvērtību daudzums, bet tas kalpo tikai kā ieteikumi un pašvaldības pašas vērtē kā rīkoties un ko iekļaut paciņās.

Tā vietā, lai skolēnu pārtikas pakās būtu vairāk svaigu augļu, dārzeņu un citu vietējās izcelsmes produktu, pašvaldības veido paciņas ar ārvalstu konserviem, sausajām pārslām, sulām, piena izstrādājumiem, šokolādēm un cepumiem.

Jau no šīgada pavasara Latvijā ir novērojams būtisks piena iepirkuma cenas kritums, kuru valsts ar dažādiem atbalsta mehānismiem centās kompensēt. Latvijā pienu saražojam divreiz vairāk nekā paši patērējam, tāpēc to, kas paliek pāri, eksportējam svaigpiena veidā. Tādēļ nav skaidrs, kāpēc vairākas pašvaldības skolēnu pārtikas pakās dod priekšroku tieši Polijas un Lietuvas piena izstrādājumiem. Latvijā ir rūpnīcas un uzņēmumi, kas ražo pienu ar derīguma termiņu līdz pat 16 dienām. Savukārt pašvaldības, kas savās pārtikas pakās nekomplektē iepakotu pienu, to var aizvietot ar biezpienu, kefīru, jogurtu vai citiem Latvijā ražotiem piena izstrādātājiem.

ZSA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Nav skaidra pašvaldību nostāja izvēlēties ārvalstu produktus. Tieši pašvaldības ir ieguvējas no vietējiem lauksaimniekiem, pārstrādes uzņēmumiem un to nomaksātājiem nodokļiem, kas nonāk arī pašvaldību budžetos. Tāpēc pašvaldību pienākums ir ne tikai skolēnu nodrošināt ar pārtikas produktiem, bet arī atbalstīt vietējos lauksaimniekus un pārstrādes uzņēmumus. Aicinām pašvaldības skolēnu pārtikas pakas komplektēt tikai un vienīgi no Latvijā audzētiem un ražotiem pārtikas produktus.”


Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst