Pāriet uz galveno saturu

Algas pieaugums valsts augstākajām amatpersonām tomēr būs – pamanās iebalsot vismaz 100 eiro

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas, pēc komisijas domām, nozīmē valdības locekļu algu iesaldēšanu šā gada līmenī.



Īstenībā Saeimas deputāti, vai nu nezinot, vai arī ar nodomu tomēr nobalsoja par algas pielikumu 100 un vairāk eiro apmērā Ministru prezidentam, ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem,vēsta nra.lv

Valsts augstākajām amatpersonām (izņemot Valsts prezidentu) mēnešalga tiek noteikta, bāzes mēnešalgai piemērojot noteiktu koeficientu. Ministru prezidenta algas aprēķinam šis koeficients ir 4,93, Ministru prezidenta biedra, ministru un īpašo uzdevumu ministra algas aprēķinam – 4,68, parlamentārā sekretāra algas aprēķinam – 3,63.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstītie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz, ka nākamgad Ministru kabineta locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru mēnešalgas aprēķinam par pamatu tiks ņemts Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais 2018. gada vidējās darba samaksas apmērs Latvijā, tas ir ‒ 1004 eiro, uzsverot, ka tieši šī ir bāzes alga šim gadam.

Taču īstenībā šogad valsts amatpersonu algu aprēķinam bāzes alga ir 976,47 eiro, liecina Valsts kancelejas publicētā informācija.

Tas nozīmē, ka algas pieaugums valsts augstākajām amatpersonām tomēr būs, pat ja Saeima atbalstīs grozījumus šādā likumprojekta redakcijā. Tiesa, ne tik liels kā bez šiem grozījumiem.

Likuma grozījumus rosinājuši Saeimas deputāti, likumprojekta anotācijā norādot, ka apstākļos, kad vīrusa Covid-19 izplatība ir ekonomiski negatīvi ietekmējusi plašu sabiedrības daļu, valsts augstākajām amatpersonām ir jābūt solidārām un jāatsakās no likumā paredzētā atalgojuma pieauguma.

Šos likuma grozījumus iesniegušie un par tiem balsojušie Saeimas deputāti, iespējams, nemaz nav izlasījuši likumu, par kuru balsoja, vai arī apzināti ierakstīja augstāku bāzes algas lielumu, nekā tas ir šogad.

Līdz pagājušajam gadam amatpersonu algu aprēķins bija salīdzinoši vienkāršs: aizpagājušā gada vidējai algai Latvijā, ko ir aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde, tika piemērots attiecīgs amata koeficients. Sākot ar šo gadu, amatpersonu algas aprēķina pēc sarežģītākas formulas.

Proti, lai noteiktu algas lielumu, ir jāsaskaita aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgā summa jāizdala ar divi.

Lai nerastos šaubas par amatpersonu algu lielumu, šos aprēķinus veic Valsts kanceleja un tos publicē līdz kārtējā gada 1. maijam. Tieši no šīs publicētās algas tiek aprēķināts katras amatpersonas atalgojums, izmantojot attiecīgo amatu koeficientus. Valsts kancelejas publicētā šā gada bāzes alga amatpersonu algu aprēķinam vispārējā sektorā ir 976,47 eiro. Līdz ar to Ministru prezidenta alga uz papīra šogad 4814 eiro, ministru alga ‒ 4570 eiro, parlamentārā sekretāra alga ‒ 3545 eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstītie “amatpersonu atalgojuma iesaldēšanas” grozījumi, kur par bāzes algu tiks uzskatīti 1004 eiro, līdz ar to paredz, ka Ministru prezidents nākamgad saņems 4950 eiro uz papīra, ministri 4699 eiro, parlamentārie sekretāri 3645 eiro, kas ir par vismaz 100 eiro vairāk nekā šogad.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.


Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst