Pāriet uz galveno saturu

Skaistumkopšanas speciālisti pieprasa atļaut viņiem atsākt strādāt

 Skaistumkopšanas speciālisti aicina valdību pārskatīt nozarē noteiktos ierobežojumus, pauda nozares pārstāvji.

Ņemot vērā ārkārtējās situācijas negatīvo ietekmi un krasu situācijas pasliktināšanos skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) un Tūrisma un skaistumkopšanas NEP skaistumkopšanas sektora apakšpadome aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) steidzami runāt ar nozari.

Pēc nozares pārstāvju minētā, lēmums aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumus ārkārtējās situācijas laikā ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem, kā arī šis lēmums sekmē ēnu ekonomiku nozarē, pret ko asociācijas pēdējos gados bija iestājušās.

"Mēs sagaidījām no valdības un atbildīgās par nozari Veselības ministrijas iepriekšēju konsultēšanos ar nozari un cieņpilnu attieksmi, bet tas netika veikts ne sagatavošanās posmā vasarā, ne aktīvajā vīrusa fāzē tagad rudenī. Rodas sajūta, ka šis priekšlikums no epidemiologiem un Veselības ministrijas tapis vienas nakts laikā, bez racionālas izvērtēšanas un seku apzināšanās," pauda LKKA prezidente un Tūrisma un skaistumkopšanas NEP skaistumkopšanas sektora apakšpadomes vadītāja Renāte Reinsone.

Savukārt LSSA prezidente Sabīne Ulberte atzīmēja, ka profesija skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā ir ārstniecības persona, kas ieguvusi pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, bet kosmētiķi un podologi ir ārstniecības personas, kuras pilnībā pakļaujas gan Ārstniecības likumam, gan Epidemioloģiskās drošības likumam un citiem veselības aprūpei saistošajiem normatīviem, kas nozīmē, ka šiem speciālistiem bezierunu kārtā ir pienākums ikdienas darbā ievērot visas stingrākās higiēnas prasības, lai ierobežotu jebkādu infekciju izplatīšanās riskus.

Asociāciju pārstāvji norādīja, ka profesija paredz klienta apkalpošanu "1 pret 1" atsevišķā telpā pēc iepriekšēja pieraksta, kas attiecīgi nosaka arī klientu plūsmas pilnīgu kontroli un nepārklāšanos, ievērojot augstākā līmeņa higiēnas prasības - sejas aizsargmaskas, vienreizējās lietošanas cimdus, vienreizējās lietošanas piederumus, sejas aizsargvairogus un citus. Šobrīd skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā profesionāļu higiēnas pasākumu ievērošana paredz tādas pašas normas kā jebkuram veselības aprūpes speciālistam.

Ņemot vērā, ka liela daļa skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē kā nodokļu maksāšanas veidu ir izvēlējušies patentmaksu vai arī ir pašnodarbinātie, nav iespēja izmantot apmaksātus atvaļinājumus, slimības lapas un iegūt citus atvieglojumus, kas būtu iespējami ārkārtējās situācijas laikā, pauda asociāciju pārstāvji.

Tāpat asociācijas pārstāvji norādīja, ka nozarē pastāv risks vēl vairāk attīstīties nelegālajiem un nereģistrētajiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, jo šobrīd reģistrētie speciālisti, nespēs segt izdevumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības uzturēšanu. Savukārt, sniedzot pakalpojumus nekontrolēti, nereģistrētās praksēs un nepiemērotos apstākļos, ne tikai tiks veicināta Covid-19 izplatība, bet tiks veicināti arī citu infekciju, piemēram, C hepatīta un HIV uzliesmojumi.

Vienlaikus asociāciju pārstāvji norādīja, ka nozare ir gatava sniegt priekšlikumus vēl stingrāku ierobežojumu ieviešanai skaistumkopšanas speciālistu darbā, lai ļautu skaistumkopšanas speciālistiem turpināt sniegt legālus pakalpojumus.

Jau vēstīts, ka manikīra un pedikīra meistari pirmdien no plkst.9 līdz 10 pie Saeimas ēkas Rīgā piketā pieprasīs atļauju atsākt darbu, kas aizliegts ārkārtējās situācijas laikā. Skaistumkopšanas nozares pārstāvji vēloties pierādīt, ka var nodrošināt drošu vidi klientam un meistaram manikīra un pedikīra procedūras laikā.

Plānots, ka pasākumā piedalīsies apmēram 50 cilvēku.

Tāpat ziņots, ka valdība nolēma ārkārtējās situācijas laikā aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, izņemot friziera pakalpojumus. Friziera pakalpojumu sniedzējam uzlikts pienākums nodrošināt, ka pakalpojumi tiek sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta, vienam apmeklētājam ir paredzēti vismaz desmit kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.



Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst