Pāriet uz galveno saturu

No janvāra mainīsies elektroenerģijas pārvades tarifi. Kā tas ietekmēs rēķinus?

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi AS "Augstsprieguma tīkls" jaunus elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī, bet tiešu ietekmi uz mājsaimniecību rēķiniem neatstās.



Regulatorā informēja, ka visām lietotāju grupām, kas pieslēgtas pie pārvades tīkla, tarifa mainīgā daļa jeb maksa par pārvadīto apjomu, vidēji samazināsies par 43%. Savukārt tarifa fiksētā daļa jeb maksa par uzstādīto jaudu, būs vidēji par 27% augstāka. Sākotnēji tarifa projektā fiksētās daļas pieaugumu komersants plānoja 32% apmērā.

"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Varis Boks informēja, ka jaunajā tarifu projektā, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajiem tarifiem, ir samazināta maksa par vienas kilovatstundas pārvadi vidēji 43% apmērā, vienlaikus, atkarībā no sistēmas dalībnieka pieslēguma veida, maksa par uzstādītās jaudas uzturēšanu pieaug vidēji 27% apmērā.

"Tiem sistēmas dalībniekiem, kuri savu uzstādīto jaudu izmanto efektīvi jeb izlieto vismaz 15% no pieprasītās jaudas, izmaksas samazināsies. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem "Sadales tīkla" kopējās izmaksas par pārvades sistēmas pakalpojumu nepalielināsies, tādējādi, mājsaimniecību gala rēķini par elektroenerģiju nepieaugs," skaidroja Boks.

Lai samazinātu uz tarifu attiecināmās izmaksas, tika veikti "Augstsprieguma tīkla" darbības efektivitātes uzlabojumi, proti, 25.novembrī tika pabeigta uzsāktā reorganizācija ar mērķi iegūt elektropārvades līniju, apakšstaciju un sadales punktu īpašuma tiesības. Tādējādi, īpašuma tiesību reorganizācijas un efektivitātes paaugstināšanas rezultātā uzņēmumam ir izdevies samazināt ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas par orientējoši 1,5 miljonu eiro apmērā gadā jeb 2%.

Savukārt SPRK lēmums par kapitāla atdeves likmes samazināšanu no 3,31% līdz 2,65% uzņēmuma ļaus ietaupīt vēl papildus 2,7 miljonus eiro gadā. Tādējādi "Augstsprieguma tīkla" īstenoto aktivitāšu rezultātā kopējais izmaksu samazinājums tarifu projektā pret spēkā esošo tarifu, neņemot vērā pārslodzes maksas ieņēmumu attiecināšanas principu maiņas radīto ietekmi, ir 5%.

SPRK vadītājs Rolands Irklis stāstīja, ka jaunajos pārvades tarifos regulators turpinājis tuvināt izmaksu struktūru tarifu struktūrai, atbilstoši nosakot tarifu fiksētās un mainīgās komponentes.

"Šīs izmaiņas nodrošinās taisnīgāku izmaksu sadalījumu starp pakalpojuma lietotājiem un sniegs precīzākus cenu signālus, kas ilgtermiņā sekmēs efektīvāku pieslēgumu izmantošanu un optimālāku tīkla attīstību," norādīja SPRK padomes priekšsēdētājs.

Pārvades tarifa fiksētās daļas samazinājums ir panākts, pateicoties SPRK apstiprinātajām zemākām peļņas atdeves likmēm, kuru rezultātā "Augstsprieguma tīkla" kapitāla izmaksas ir samazinātas par 9,4 miljoniem eiro jeb 21,5%, salīdzinot ar spēkā esošo tarifa aprēķinu.

Irklis skaidroja, ka AS "Sadales tīkla" kopējās sistēmas pakalpojuma izmaksas pārvades tarifu izmaiņu rezultātā būtiski nemainās, līdz ar to ietekme uz mājsaimniecību elektroenerģijas rēķiniem nav gaidāma. Galalietotāji, kuri pieslēgti pie "Sadales tīkla" sistēmas turpinās par sistēmas pakalpojumu norēķināties tādā pašā apmērā.

Regulatorā norādīja, ka, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu kopējās tarifa projekta izmaksas samazinājušās par 2,5 miljoniem eiro. Tarifa projekta izskatīšanas gaitā samazināta virkne izmaksu, tostarp minētās kapitāla izmaksas, kā arī ekspluatācijas izmaksas, izmaksas par reprezentācijas izdevumiem, sniegtajām konsultācijām.

Vienlaikus SPRK atgādināja, ka šā gada 18.jūnijā stājās spēkā SPRK grozījumi Elektroenerģijas pārvades pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā. Grozījumi paredz, ka visiem lietotājiem, tostarp elektroenerģijas ražotājiem būs pienākums piedalīties pārvades tīkla uzturēšanā, tādējādi samazinot sistēmas pakalpojuma tarifus elektroenerģijas lietotājiem.

Izvērtējot iesniegto tarifu projektu elektroenerģijas ražotājiem, SPRK vērtēja arī tā atbilstību Eiropas tiesību normām. Saskaņā ar tām un SPRK ieskatā - visiem tirgus dalībniekiem jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi, tīkla tarifi jānosaka un jāpiemēro tā, lai nebūtu ne pozitīvas, ne negatīvas diskriminācijas starp ražošanu, kas pieslēgta pie sadales tīkla, un ražošanu, kas pieslēgta pārvades līmenī. Līdz ar to gan pārvades, gan sadales sistēmai pieslēgtiem ražotājiem no nākamā gada tiks piemēroti vienlīdzīgi nosacījumi.

SPRK apstiprinātais "Augstsprieguma tīkla" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs paredzēts divu gadu regulācijas periodam, proti, no 2020.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Šāds periods ļauj izlīdzināt nākotnes efektivitātes ieguvumus un ieņēmumus visā regulācijas periodā.

Lai izzinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju viedokli par "Augstsprieguma tīkla" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, 26.augustā SPRK rīkoja uzklausīšanas sanāksmi. Kopumā tika saņemti trīs priekšlikumi.

Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst