Pāriet uz galveno saturu

„Latvijas Loto” plāno gūt papildu peļņu ar jaunām azartspēlēm – arī uz skolu jaunatni mērķētām

 Maskējoties ar „sabiedriskā labuma mērķiem”, valsts azartspēļu kompānija – AS Latvijas Loto plāno gūt peļņu ar jaunām azartspēlēm, attīstot divas jaunas sporta tēmai veltītas valsts mēroga izlozes - momentloteriju Sporta loterija un interaktīvo izlozi Sporto visi. Turklāt otrajā no šīm izlozēm faktiski iecerēts iesaistīt arī izglītības iestādes un to nepilngadīgos audzēkņus.

Kā liecina Pietiek rīcībā nonākušais plāns, ko Maijas Kubli (attēlā) vadītais Latvijas Loto uzskata par komercnoslēpumu, ir iecerēts jaunās azartspēles pasniegt kā „sabiedriskā labuma projektus”.

Lai peļņas gūšana no jauno azartspēļu rīkošanas neradītu nevēlamu sabiedrisko rezonansi laikā, kad visu citu azartspēļu rīkošanu valsts ir aizliegusi, Latvijas Loto ir nolēmis tās nomaskēt ar „koncepciju valsts mēroga izložu projekta uzsākšanai”.

Iecerēts izziņot, ka šis projekts „būtu veltīts noteiktam sabiedriskā labuma mērķim - finansiālam atbalstam sporta dzīves veicināšanai Latvijas izglītības iestādēs, kā arī nometnes Personības akadēmija rīkošanai”.

Plānā minēts, ka Latvijas Loto plāno rīkot divas tematiskas loterijas - "pirmo reizi Latvijā interaktīvo izlozi ar geotargetinga principu Sporto visi un īpašu momentloteriju Sporta loterija ar lielo laimestu vismaz 100 000 eiro apmērā". Sporta loterijas pārdošanu Latvijas Loto plāno sākt nākamā gada maijā, bet interaktīvo izlozi – septembrī.

Īpaši apšaubāma varētu būt valsts azartspēļu kompānijas iecerētā interaktīvā izloze, jo faktiski plāns paredz azartspēlēs savā veidā iesaistīt skolu jaunatni, to nomaskējot ar palīdzību izglītības iestādēm.

Slepenajā ziņojumā šī iecere aprakstīta šādi: „Tās ietvaros reizi nedēļā tiks izlozēti nedēļas laimētāji un vienlaicīgi arī noteikta ģeogrāfiski tuvākā izglītības iestāde, kura piedalās projektā Sporto visa klase un kura varēs saņemt 5000 euro skolas sporta dzīves uzlabošanai.

Katra izglītības iestāde gada laikā 5000 euro naudas summu varēs saņemt tikai vienu reizi, tādējādi dodot vienlīdzīgas iespējas citām tuvākajām skolām. Ja ģeogrāfiski vienādā attālumā no izlozes laimestu ieguvējiem atradīsies vairākas izglītības iestādes, kuras piedalās projektā Sporto visa klase, naudas atbalsta saņēmējs tiks izraudzīts izlozes veidā.”

Pamatā šiem plāniem ir peļņas aprēķini, kas skaidri norādīts arī slepenajā plānā: iecerēts, ka „abu valsts mēroga izložu apgrozījums katrā pilnā gadā (12 mēnešu laikā) sasniegs 4 000 000 euro papildus Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2019. - 2021.gadam plānotajam apgrozījumam 2021.gadā, nodrošinot papildus peļņu”.

Lai šo priekšlikumu varētu īstenot, Latvijas Loto vadība aplēsusi, ka nepieciešams veikt izmaiņas vairākos ar 2021. gada valsts budžeta paketi saistītajos tiesību aktos.

Vispirms esot nepieciešams nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli šo izložu laimestiem, kas „nodrošinās valsts mēroga momentloterijai Sporta loterija labvēlīgākus nosacījumus pārējo Latvijas Loto momentloteriju portfelī, kā arī pagarinās šīs momentloterijas dzīves ciklu, kas parasti šai momentloterijai būtu ap diviem gadiem, un nodrošinās nepieciešamo apgrozījumu sabiedriskā labuma mērķa īstenošanai ilgtermiņā”.

Savukārt attiecībā uz interaktīvo izlozi Sporto visi esot jāņem vērā. ka „šīs izlozes organizēšana vispār nebūtu iespējama, ja uz tās laimestiem netiktu attiecināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa nepiemērošana”, jo tādā gadījumā tā nespētu ģenerēt nepieciešamo papildu peļņu.

Latvijas Loto vadība uzskatot, ka šim „nosacījumam ir fiskāli neitrāls efekts uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo pašlaik apgrozījuma pieaugums no jaunajiem valsts mēroga izložu produktiem vidēja termiņa budžeta fiskālajās prognozēs nav ietverts”.

Avots: pietiek.com

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Viņķele paziņo, kad Latvijā būs jāatgriežas pie obligātas sejas masku nēsāšanas

  Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Viņa skaidroja, ka "sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama". Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre. Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obli