Pāriet uz galveno saturu

Kas strādā sliktāk - Petraviča vai Šuplinska? Saeimas deputāti par to sastrīdas


Lemjot par slimības palīdzības pabalstu vecākiem, kuru bērni nevarēs iet uz skolu Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ, Saeimā izvērtās debates par to, kas - Labklājības ministrija (LM) vai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - pandēmijas risināšanā strādā nepietiekami. 


Bijusī IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) uzsvēra, ka LM izstrādātais atbalsta regulējums ir "ātrs risinājums", kas radīts steigā un kas nepalīdzēšot visām ģimenēm.

"Es, protams, saprotu, ka laiks, lai pietiekami iedziļinātos, ir bijis īss, taču šodienas komisijas sēdē, kurā tas steigā tika virzīts uz priekšu, par spīti iebildēm par, piemēram, daudzbērnu ģimeņu diskriminēšana, ir nepieņemami," sacīja politiķe.

Muižniece arī pauda, ka no labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) sagaidītu lēmumu skaidrošanu.

"Sagaidītu, ka mūsu labklājības ministre Petraviča tagad pieteiktos debatēm un skaidrotu, kāpēc šāda te potenciāla diskriminācija tikusi pieļauta un nāktu klajā ar solījumu to salabot periodam pēc 1.janvāra. (...) Es arī aicinātu Sociālo lietu komisijas vadītāju Andri Skridi (AP) turpmāk ieklausīties iebildumos un nebraukt ar tanku, piedodiet, pāri neizdiskutētiem jautājumiem, par kuriem ir bažas tikai tāpēc, ka kādam tagad sāksies frakcijas sēde vai kaut kur ir jāsteidzas. Tas nav atbildīgi!" dusmojās deputāte.

Muižniece LM izstrādāto likumprojektu uzskata par brāķi, sagaidot, ka vai nu Petraviča, vai Saeima to labos.

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko pauda, ka šādas lietas atrisināt vienas dienas laikā tiešām ir grūti, piekrītot, ka būtu bijis kārtīgāk jāizdiskutē šie priekšlikumi.

"Bet IZM bija jābūt gatavai šādam pavērsienam un kopā ar LM bija jādomā par iespējamiem pavērsieniem. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) ir diezgan neprognozējama ar saviem priekšlikumiem, bet IZM varēja paredzēt jauninājumus," teica politiķe.

Opozīcijas parlamentārietis Aldis Gobzems atgādināja, ka ir pieprasīta izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinkas demisija, un tas, viņaprāt, ir pamatoti.

"Šim jautājumam bija jābūt noregulētam jau pavasarī - ministre un Jaunā konservatīvā partija (JKP) neko nav darījuši izglītības jomā, lai sakārtotu jautājumu, kas saistīts ar atbalstu. Politiķi, kas ir pie varas, runāja par rudenī gaidāmo otro vilni, bet tagad pa galvu, pa kaklu ķert un grābt un labot to, kas nav izdarīts, ir pierādījums ministres un JKP nekompetencei izglītības un atbalsta jomā," uzskata Gobzems.

Petraviča nepiekrita Muižniecei, ka piedāvātajā pabalstā varētu saskatīt kādas diskriminācijas pazīmes, uz ko Muižniece reaģēja, sakot, ka, iespējams, ministre "tomēr līdz galam šo situāciju, par ko es runāju un uz ko es norādīju, neizprot", piebilstot, ka būtu nepieciešams pagarināt nākamajā gadā pieejamo pabalsta termiņu, jo skolas un bērnudārzi varētu nestrādāt arī pēc 14.janvāra.

"Muižnieces kundze! Jūs tagad runājat par to, kas būs pēc kāda 20.janvāra. Ar to, ko jūs sakāt, ka jūs jau zināt, ka skolas būs slēgtas, un bērnudārzi būs slēgti. Bet līdz tam vēl ir mēneši laika, un es ceru, ka arī jūs no IZM puses pa šiem diviem mēnešiem radīsiet iespēju, lai nodrošinātu gan bērnus, gan skolotājus ar nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī nepieciešamības gadījumā pielāgosiet telpas," pauda ministre.

Viņa solīja, ka, ja tiešām situācija būs tik slikta un nebūsim tikuši galā ar Covid-19, tad būs iespēja arī šo termiņu pagarināt. "Bet es neesmu te gaišreģa vietā, kas varētu pateikt, ka jā, no 20.janvāra viss būs slikti un skolas būs slēgtas," teica Petraviča.

Opozīcijas deputāte Ļubova Švecova atzina, ka LM risinājumu pieteikusi savlaicīgi un ātri reaģēja.

"Manuprāt, JKP mēģinājumi piespiest labklājības ministri un neuzņemties savu atbildības jomu nav pietiekoši korekti. Šī pabalsta piešķiršana ir atbalstāma un atkarībā patiešām no citu iesaistīto ministriju, tajā skaitā arī no tā, cik IZM efektīvi spēs nodrošināt aizsardzības pasākumus gan pedagogiem, gan skolēniem, būs atkarīga arī kopēja situācija ar infekcijas izplatība. Tāpēc nevajag uzklupt tam, kas pietiekoši operatīvi un savlaicīgi piedāvā risinājumus, neuzņemoties savu atbildību un darbību kontekstā ar skolām," sacīja politiķe.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas nosaka slimības palīdzības pabalstu ieviešanu bērnu līdz desmit gadu vecumam pieskatīšanai Covid-19 pandēmijas laikā.



Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst