Pāriet uz galveno saturu

Veiktas izmaiņas darba nespējas lapu izsniegšanas kārtībā



Lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 un citu augšējo elpceļu saslimšanas izplatības riskus, 20.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu pilnveidot darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību. Rezultātā paplašināti kritēriji kādos gadījumos ārstniecības persona var izsniegt darba nespējas lapu bez cilvēka apskates un izmeklēšanas klātienē. Jaunā kārtība stāsies spēkā 21.oktobrī.

Noteikumu projekts* izstrādāts pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā ieteikumu maksimāli uzturēties savā “sociālajā burbulī”, lai mazinātu infekcijas slimības izplatīšanās riskus. Minētais regulējums gan ārstiem, gan iedzīvotājiem palīdzēs risināt organizatoriskus jautājumus, kad veselības stāvokļa dēļ nepieciešama darba nespējas lapa.

Jaunais regulējums mazinās Covid-19 un akūtās respiratoras saslimšanas (ARS) izplatības risku, kā arī administratīvo slogu saslimušā bērna vecākiem. Turpmāk akūtas ARS gadījumā vecākiem ar saslimušo bērnu pirmajā saslimšanas dienā klātienē nebūs jādodas uz ģimenes ārsta praksi tikai darbnespējas lapas saņemšanai. Kad ģimenes ārsta rīcībā būs pietiekama informācija par bērna veselības stāvokli, ārsts varēs atvērt darbnespējas lapu attālināti par pirmajām trīs saslimšanas dienām. Tomēr, ja trīs dienu laikā bērna veselības stāvoklis neuzlabojas, darbnespējas lapas turpināšanai ārstam vai ārsta palīgam jāveic saslimušā bērna personīga apskate un izmeklēšana klātienē. Darbnespējas lapas attālināta izrakstīšana, vecākiem ar slimo bērnu pirmajā saslimšanas un simptomātikas dienā nedodoties uz ģimenes ārsta praksi, pasargā sabiedrību kopumā no ARS un arī Covid-19 izplatības, jo mazina saslimušā bērna kontaktu ar citiem iedzīvotājiem un ārsta prakses personālu.

Jaunais regulējums paredz arī otru situāciju, kad personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa bez apskates un izmeklēšanas klātienē - pēc izrakstīšanās no stacionāra, kad pamatojums un ilgums par darbnespējas turpināšanu ir fiksēts medicīniskajā dokumentācijā/izrakstā, ko pacients saņem pie izrakstīšanās no stacionāra. Paredzēts, ka tā tiks mazināts birokrātiskais slogs gan pacientam, gan ģimenes ārstam plānojot klātienes apmeklējumu.

*Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst