Pāriet uz galveno saturu

Makrons: Mums ir jāatsāk dialogs ar Krieviju

Mēs neesam naivi, bet mums ir jāatsāk dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad tas ir nepieciešams, otrdien paziņojumā presei Rīgas pilī sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.



Viņš norādīja, ka nepieciešams izvērst stratēģisko dialogu ar Krieviju. Makrons uzsvēra, ka dialogs ar kaimiņvalsti nenodara kaitējumu Eiropas vēsturei, akcentējot, ka ir vajadzīgs skatīties uz priekšu.

Viņš apliecināja, ka zina Latvijas vēsturiskās attiecības ar Krieviju un pauda sapratni, ka viņa priekšlikums sākt dialogu ar Krieviju rada jautājumus un komentārus. Tāpat Makrons sacīja, ka dialogam jābūt ne tikai stratēģiskam, bet arī prasīgam.

Viņš uzsvēra, ka vēlas izvērst šo stratēģisko dialogu ar Krieviju, šajā kontekstā pastāvot abpusējai caurskatāmībai, sapratnei un garantējot Latvijas drošību.

Viņš minēja, ka šis dialogs ar Krieviju palīdzētu labāk cīnīties ar kiberuzbrukumiem. Makrons norādīja, ka ir jāizveido arī “drošības arhitektūra”, lai izveidotu uzticības ceļu, kas nenotiks vienā dienā.

Francijas prezidents pateicās Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam par uzņemšanu un apliecināja, ka Francija arī turpmāk būs Latvijas draugs un sabiedrotais. Viņš akcentēja, ka Francija iestājas par tiem, kas cīnās par brīvību – Latvija par to cīnījās un turpina to darīt.

Savas uzrunas sākumā Makrons uzsvēra, ka oficiālā šāda abu valstu prezidentu divpusējā vizīte notiek pirmo reizi kopš 2001.gada jūlija, kad Latvijā viesojās Francijas prezidents Žaks Širaks. Makrons pavēstīja, ka ieradies Rīgā, lai kompensētu ilgo tukšuma brīdi, lai varētu Latviju labāk iepazīt un paskaidrot arī būtiskus Eiropas un starptautiskās politikas elementus.

Francijas prezidents sacīja, ka ieradies, lai izvērstu daudzpusējo sadarbību akadēmiskā, kultūras un ekonomikas jomā.

Viņš arī skaidroja, ka oficiālo vizīšu trūkuma dēļ nevajadzētu aizmirst Francijas un Latvijas spēcīgo un kopīgo vēsturi, proti, 1919.gada novembrī Francijas kuģi cīnījās kopā ar latviešu jūrniekiem Rīgas līcī, lai atbalstītu viņu alkas pēc brīvības, bet pēc tam franču politiķis Aristids Briāns iestājās par Latvijas neatkarību Nāciju apvienības priekšā. Savukārt prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais rietumvalstu līderis, kurš ieradās Latvijā, lai atzīmētu Latvijas atgūto neatkarību, sacīja Makrons.

Francijas prezidents arī akcentēja, ka Latviju un Franciju vieno daudz dažādas saiknes. Viņš uzsvēra, ka Latvijas identitāte ir ārkārtīgi spēcīga un pauda vēlmi to labāk iepazīt.

“Latvija pilnībā, iestājoties Eiropas Savienībā, nav atteikusies no savas patiesās identitātes un kultūras. Zinu, cik lielā mērā jums ir svarīga arī Eiropas kultūra. Lai godinātu īpašo saikni, intelektuālo kultūras dzīvi, kurai ir arī Eiropas raksturs, uz ko norāda “Franču grupas” traģiskā vēsture,” uzsvēra prezidents.

Makrons uzsvēra, ka Francija aktīvi piedalās būtiskajā sabiedroto misijā ar saviem kareivjiem Baltijas valstīs, uzsverot, ka šajā misijā Francija ir gatava piedalīties ilgtermiņā. Viņš minēja, ka pirms ierašanās Rīgā, Makrons apmeklējis Lietuvā esošos Francijas kareivjus. Viņš akcentēja, ka Francijai ir svarīga Baltijas valstu drošība NATO.

Pievēršoties Francijas un Latvijas sadarbībai NATO, Makrons norādīja, ka esam divas valstis, kas spēlē svarīgu lomu – valstīm ir daudz kopīgu vērtību.

Uzrunas noslēgumā viņš uzsvēra, ka Francija ir Latvijas draugs un sabiedrotais, uzticams partneris. “Ģeopolitikas kontekstā, kas mainās, mēs būsim Latvijai blakus kā Eiropas Savienības dalībvalsts, kā NATO sabiedrotais un kā draugs,” sacīja Makrons.

Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Viņķele paziņo, kad Latvijā būs jāatgriežas pie obligātas sejas masku nēsāšanas

Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa skaidroja, ka "sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama".Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre.Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obligāta…

Privātā automašīna no 2021. gada kļūs par bagātnieku privilēģiju

Milzu skandālu pērn izraisījusī iecere paaugstināt nodokļus, ar ko apliek lietotas automašīnas, beidzot guvusi skaitliskas aprises – tiks ieviests arī pilnīgi jauns nodoklis, kas būs saudzīgs pret dārgu elektroautomašīnu pircējiem, bet nežēlīgs pret Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem daudz atbilstošāko lietotu iekšdedzes auto un arī moto parku. Lai amortizētu sadārdzinājumu, iedzīvotāji, visticamāk, atsāks braukt ar Igaunijā reģistrētām mašīnām.

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) jau 2019.gadā aicināja Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem «Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam».Grozījumi paredz ar 2021. gadu ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija. Ar 2025. gadu paredzēts ierobežot vai aizliegt jaun…

Nodokļu izmaiņas skars visus

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apm…