Pāriet uz galveno saturu

Makrons: Mums ir jāatsāk dialogs ar Krieviju

Mēs neesam naivi, bet mums ir jāatsāk dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad tas ir nepieciešams, otrdien paziņojumā presei Rīgas pilī sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.



Viņš norādīja, ka nepieciešams izvērst stratēģisko dialogu ar Krieviju. Makrons uzsvēra, ka dialogs ar kaimiņvalsti nenodara kaitējumu Eiropas vēsturei, akcentējot, ka ir vajadzīgs skatīties uz priekšu.

Viņš apliecināja, ka zina Latvijas vēsturiskās attiecības ar Krieviju un pauda sapratni, ka viņa priekšlikums sākt dialogu ar Krieviju rada jautājumus un komentārus. Tāpat Makrons sacīja, ka dialogam jābūt ne tikai stratēģiskam, bet arī prasīgam.

Viņš uzsvēra, ka vēlas izvērst šo stratēģisko dialogu ar Krieviju, šajā kontekstā pastāvot abpusējai caurskatāmībai, sapratnei un garantējot Latvijas drošību.

Viņš minēja, ka šis dialogs ar Krieviju palīdzētu labāk cīnīties ar kiberuzbrukumiem. Makrons norādīja, ka ir jāizveido arī “drošības arhitektūra”, lai izveidotu uzticības ceļu, kas nenotiks vienā dienā.

Francijas prezidents pateicās Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam par uzņemšanu un apliecināja, ka Francija arī turpmāk būs Latvijas draugs un sabiedrotais. Viņš akcentēja, ka Francija iestājas par tiem, kas cīnās par brīvību – Latvija par to cīnījās un turpina to darīt.

Savas uzrunas sākumā Makrons uzsvēra, ka oficiālā šāda abu valstu prezidentu divpusējā vizīte notiek pirmo reizi kopš 2001.gada jūlija, kad Latvijā viesojās Francijas prezidents Žaks Širaks. Makrons pavēstīja, ka ieradies Rīgā, lai kompensētu ilgo tukšuma brīdi, lai varētu Latviju labāk iepazīt un paskaidrot arī būtiskus Eiropas un starptautiskās politikas elementus.

Francijas prezidents sacīja, ka ieradies, lai izvērstu daudzpusējo sadarbību akadēmiskā, kultūras un ekonomikas jomā.

Viņš arī skaidroja, ka oficiālo vizīšu trūkuma dēļ nevajadzētu aizmirst Francijas un Latvijas spēcīgo un kopīgo vēsturi, proti, 1919.gada novembrī Francijas kuģi cīnījās kopā ar latviešu jūrniekiem Rīgas līcī, lai atbalstītu viņu alkas pēc brīvības, bet pēc tam franču politiķis Aristids Briāns iestājās par Latvijas neatkarību Nāciju apvienības priekšā. Savukārt prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais rietumvalstu līderis, kurš ieradās Latvijā, lai atzīmētu Latvijas atgūto neatkarību, sacīja Makrons.

Francijas prezidents arī akcentēja, ka Latviju un Franciju vieno daudz dažādas saiknes. Viņš uzsvēra, ka Latvijas identitāte ir ārkārtīgi spēcīga un pauda vēlmi to labāk iepazīt.

“Latvija pilnībā, iestājoties Eiropas Savienībā, nav atteikusies no savas patiesās identitātes un kultūras. Zinu, cik lielā mērā jums ir svarīga arī Eiropas kultūra. Lai godinātu īpašo saikni, intelektuālo kultūras dzīvi, kurai ir arī Eiropas raksturs, uz ko norāda “Franču grupas” traģiskā vēsture,” uzsvēra prezidents.

Makrons uzsvēra, ka Francija aktīvi piedalās būtiskajā sabiedroto misijā ar saviem kareivjiem Baltijas valstīs, uzsverot, ka šajā misijā Francija ir gatava piedalīties ilgtermiņā. Viņš minēja, ka pirms ierašanās Rīgā, Makrons apmeklējis Lietuvā esošos Francijas kareivjus. Viņš akcentēja, ka Francijai ir svarīga Baltijas valstu drošība NATO.

Pievēršoties Francijas un Latvijas sadarbībai NATO, Makrons norādīja, ka esam divas valstis, kas spēlē svarīgu lomu – valstīm ir daudz kopīgu vērtību.

Uzrunas noslēgumā viņš uzsvēra, ka Francija ir Latvijas draugs un sabiedrotais, uzticams partneris. “Ģeopolitikas kontekstā, kas mainās, mēs būsim Latvijai blakus kā Eiropas Savienības dalībvalsts, kā NATO sabiedrotais un kā draugs,” sacīja Makrons.

Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst