Pāriet uz galveno saturu

VID lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbinieku

Valsts ieņēmuma dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbinieku, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.



Viņa norādīja, ka VID dīkstāves pabalstus sāka izmaksāt ļoti īsā termiņā - apmēram divu nedēļu laikā, tāpēc kļūdas bija iespējamas.

"Man tiešām ir sāpīgi lasīt, ka ir tāda augstprātīga, izsmejoša attieksme pret šo lūgumu. Mēs tiešām centāmies ļoti ātri sasniegt ļoti lielu skaitu uzņēmēju, tāpēc viennozīmīgi nevarēja tik labi atstrādāt sistēmu. Būtu tikai godīgi, nevis izsmiet mūsu vēlmi, bet, ja tā ir bijis, tad atmaksāt pabalstu," teica Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka nākamajā reizē, ja radīsies šāda krīze, no valsts puses varētu vairs nebūt tik liela uzticēšanās, tāpēc pabalstu izmaksa varētu notikt krietni lēnāk. "Vēlētos lūgt, lai uzņēmēji atskaita atpakaļ naudu," teica Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka atmaksājamā summa nav liela salīdzinājumā ar kopumā izmaksātajiem 50 miljoniem eiro. "Tā nav ļoti liela summa uz izmaksāto 50 miljonu eiro fona. Tas vairāk ir attieksmes jautājums - novērtēsim, cik ātri valsts palīdzēja, lai mums nebūtu jāiet ar piespiedu piedziņu. Mēs būsim spiesti to darīt, jo mēs nevarēsim atstāt situāciju šādu," sacīja VID vadītāja.

Jau vēstīts, ka VID izmaksāja dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmēja Covid-19 izraisītā krīze. Dīkstāves pabalstos VID izmaksājis 53,6 miljonus eiro kopumā vairāk nekā 55 000 darbinieku. Kopumā izmaksāti vairāk nekā 133 500 dīkstāves pabalstu.

Avots: db.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Viņķele paziņo, kad Latvijā būs jāatgriežas pie obligātas sejas masku nēsāšanas

Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa skaidroja, ka "sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama".Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre.Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obligāta…

Privātā automašīna no 2021. gada kļūs par bagātnieku privilēģiju

Milzu skandālu pērn izraisījusī iecere paaugstināt nodokļus, ar ko apliek lietotas automašīnas, beidzot guvusi skaitliskas aprises – tiks ieviests arī pilnīgi jauns nodoklis, kas būs saudzīgs pret dārgu elektroautomašīnu pircējiem, bet nežēlīgs pret Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem daudz atbilstošāko lietotu iekšdedzes auto un arī moto parku. Lai amortizētu sadārdzinājumu, iedzīvotāji, visticamāk, atsāks braukt ar Igaunijā reģistrētām mašīnām.

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) jau 2019.gadā aicināja Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem «Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam».Grozījumi paredz ar 2021. gadu ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija. Ar 2025. gadu paredzēts ierobežot vai aizliegt jaun…

Nodokļu izmaiņas skars visus

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apm…