Pāriet uz galveno saturu

KNAB nākas izbeigt kriminālprocesu pret Truksni un Krūmiņu

 Prokurora Māra Lejas dotie uzdevumi nav devuši vēlamos rezultātus, un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa, viņa meitas Maijas Krieviņas un Jūrmalas mēra Gata Trukšņa vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, turklāt nav iespējams savākt papildu pierādījumus, tāpēc kriminālprocess izbeidzams, – ar šādu formulējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) 4. septembrī ir nācies izbeigt kriminālprocesu pret šīm personām.

2016.gada septembrī KNAB bija uzsācis kriminālprocesu par Veselības inspekcijas un Jūrmalas pilsētas domes amatpersonu un darbinieku darbībām, kas saistītas ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, kā arī iespējamo dokumentu viltošanu attiecībā uz viesnīcu Jūrmalā, Turaidas ielā.

Savukārt 2018. gada aprīlī prokurors M.Leja pieņēma lēmumu no šī kriminālprocesa izdalīt jaunu – pret J. Krūmiņu, M. Krieviņu un G. Truksni par to, ka Jūrmalas mērs apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu esot pieņēmis kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā. Taču to, ka G. Truksnis par dzīvokli tiešām nebūtu maksājis, KNAB tā arī neizdevās pierādīt.

„Pierādījumi nav pietiekoši, lai ar pietiekami augstu ticamību apstiprinātu izmeklēšanas sākumstadijā izteikto pieņēmumu, ka starp J.Krūmiņu, M.Krieviņu un G.Truksni jau 2015.gada pavasarī notikusi prettiesiska vienošanās par dzīvokļa bezatlīdzības lietošanu un šāda lietošana aizsākusies jau 2015.gada pavasarī,” nācies secināt KNAB. Pierādīts tikai tas, ka G. Truksnis dzīvoklī mitinājies 2016. gada rudenī, taču par šo laiku ir slēgts līgums un veikta apmaksa.

Interesanti, ka, mēģinot gūt apstiprinājumu sākotnējām aizdomām, KNAB veicis pat dzīvokļa iemītnieku vajadzībām patērētā ūdens apjoma analīzi. Taču arī te veiksme KNAB nav uzsmaidījusi:

„Nav konstatēts, ka laikā no 2015.gada maija līdz 2016.gada septembrim apartamenti (..) tiktu izmantoti pastāvīgai dzīvošanai, jo pēc aukstā un siltā ūdens skaitītāju rādītājiem redzams, ka minētajā laika periodā patērēti tikai 1 m3 karstā ūdens un 1 m3 aukstā ūdens. Tikai 2016.gada septembrī ūdens patēriņš ievērojami palielinājies, un tieši, patērēts 9 m3 aukstā ūdens un 7 m3 karstā ūdens. Minētais fakts netieši apstiprina G.Trukšņa sniegtās liecības, un tieši, to ka uzsācis dzīvošanu  2016.gada septembrī.”

Mēģinot pierādīt aizdomās turēto vainu, KNAB ir arī nopratinājis iespaidīgu skaitu objekta iemītnieku, taču viss velti – arī no viņu sniegtajām liecībām vajadzīgos pierādījumus nav izdevies iegūt.

Avots: puaro.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst