Pāriet uz galveno saturu

Augustā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,2%

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājušās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2019.gada augustu - patēriņa cenas sarukušas par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 1,2%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2020.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, precēm cenas samazinājušās par 0,9%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 0,4%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu precēm cenas sarukušas par 1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 1,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālu faktoru ietekmē bija svaigiem dārzeņiem (-9,6%) un kartupeļiem ( 23,4%).

Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās mājputnu gaļai (-5,6%), pienam (-3,3%), cūkgaļai (-1,9%), makaronu izstrādājumiem (-5,5%), sieram un biezpienam (-1,2%). Savukārt cenas pieauga svaigiem augļiem (+3,5%), konditorejas izstrādājumiem (+1,1%), sviestam (+3,5%) un svaigām vai atdzesētām zivīm (+4,8%).

Apģērbu un apavu grupā cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 1%. Akciju ietekmē lētāki kļuva apavi vidēji par 3,4% un apģērbi - par 0,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā saruka par 0,7%, ko galvenokārt ietekmēja siltumenerģijas tarifa samazinājums Rīgā, vidējo siltumenerģijas cenu līmeni pazeminot par 4,5%. Akciju ietekmē kļuva lētāki materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,1%). Savukārt mājokļa īres maksa pieauga vidēji par 1,9%, ūdensapgāde - par 2,6% un kanalizācijas pakalpojumi - par 2,7%.

Augustā ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 0,6%. Degviela mēneša laikā kļuva lētāka par 0,5%, tostarp dīzeļdegviela - par 0,6% un benzīns - par 0,6%, bet auto gāzei cenas pieauga par 0,2%. Cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,8%, ko ietekmēja cenu kāpums personālajiem datoriem un kamerām. Lētāki bija ziedi, kancelejas preces un zīmēšanas piederumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, vīnam un alum. Savukārt sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada augustā, salīdzinot ar 2019.gada augustu, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu pieaugumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+23,8%), galvenokārt āboliem, apelsīniem un bumbieriem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+7,3%) un gaļas izstrādājumiem (+5%). Dārgāki kļuva griķi (+20,7%), brokastu pārslas (+12%), konditorejas izstrādājumi (+1,8%), šokolāde (+3,9%), saldējums (+4,7%) un maize (+1,2%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-7,1%), kartupeļi (-15,3%), mājputnu gaļa (-3,3%), piens (-5,1%) un piena produkti (-1,5%).

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,3%. Apģērbiem cenas kritās vidēji par 0,3%, bet apaviem - par 0,1%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums siltumenerģijai, dabasgāzei, elektroenerģijai, cietajam kurināmajam un mājokļa īrei.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Lētāki bija farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā samazinājās par 4,3%, ko noteica cenu kritums degvielai par 11,5%, galvenokārt dīzeļdegvielai - par 12,1%. Benzīnam cenas samazinājās par 11,1%, bet auto gāzei - par 9,4%. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personīgo transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi gada laikā kļuva dārgāki par 2%. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, laikrakstiem un žurnāliem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu pieauga par 3%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 2,3%, kā arī ēdnīcu pakalpojumiem - par 4,9%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums gada laikā bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum, savukārt sadārdzinājās tabakas izstrādājumi, personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.


Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Viņķele paziņo, kad Latvijā būs jāatgriežas pie obligātas sejas masku nēsāšanas

  Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Viņa skaidroja, ka "sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama". Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre. Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obli