Pāriet uz galveno saturu

Augustā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,2%

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājušās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2019.gada augustu - patēriņa cenas sarukušas par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 1,2%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2020.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, precēm cenas samazinājušās par 0,9%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 0,4%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu precēm cenas sarukušas par 1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 1,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālu faktoru ietekmē bija svaigiem dārzeņiem (-9,6%) un kartupeļiem ( 23,4%).

Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās mājputnu gaļai (-5,6%), pienam (-3,3%), cūkgaļai (-1,9%), makaronu izstrādājumiem (-5,5%), sieram un biezpienam (-1,2%). Savukārt cenas pieauga svaigiem augļiem (+3,5%), konditorejas izstrādājumiem (+1,1%), sviestam (+3,5%) un svaigām vai atdzesētām zivīm (+4,8%).

Apģērbu un apavu grupā cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 1%. Akciju ietekmē lētāki kļuva apavi vidēji par 3,4% un apģērbi - par 0,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā saruka par 0,7%, ko galvenokārt ietekmēja siltumenerģijas tarifa samazinājums Rīgā, vidējo siltumenerģijas cenu līmeni pazeminot par 4,5%. Akciju ietekmē kļuva lētāki materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,1%). Savukārt mājokļa īres maksa pieauga vidēji par 1,9%, ūdensapgāde - par 2,6% un kanalizācijas pakalpojumi - par 2,7%.

Augustā ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 0,6%. Degviela mēneša laikā kļuva lētāka par 0,5%, tostarp dīzeļdegviela - par 0,6% un benzīns - par 0,6%, bet auto gāzei cenas pieauga par 0,2%. Cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,8%, ko ietekmēja cenu kāpums personālajiem datoriem un kamerām. Lētāki bija ziedi, kancelejas preces un zīmēšanas piederumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, vīnam un alum. Savukārt sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada augustā, salīdzinot ar 2019.gada augustu, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu pieaugumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+23,8%), galvenokārt āboliem, apelsīniem un bumbieriem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+7,3%) un gaļas izstrādājumiem (+5%). Dārgāki kļuva griķi (+20,7%), brokastu pārslas (+12%), konditorejas izstrādājumi (+1,8%), šokolāde (+3,9%), saldējums (+4,7%) un maize (+1,2%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-7,1%), kartupeļi (-15,3%), mājputnu gaļa (-3,3%), piens (-5,1%) un piena produkti (-1,5%).

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,3%. Apģērbiem cenas kritās vidēji par 0,3%, bet apaviem - par 0,1%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums siltumenerģijai, dabasgāzei, elektroenerģijai, cietajam kurināmajam un mājokļa īrei.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Lētāki bija farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā samazinājās par 4,3%, ko noteica cenu kritums degvielai par 11,5%, galvenokārt dīzeļdegvielai - par 12,1%. Benzīnam cenas samazinājās par 11,1%, bet auto gāzei - par 9,4%. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personīgo transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi gada laikā kļuva dārgāki par 2%. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, laikrakstiem un žurnāliem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu pieauga par 3%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 2,3%, kā arī ēdnīcu pakalpojumiem - par 4,9%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums gada laikā bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum, savukārt sadārdzinājās tabakas izstrādājumi, personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.


Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Viņķele paziņo, kad Latvijā būs jāatgriežas pie obligātas sejas masku nēsāšanas

Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa skaidroja, ka "sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama".Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre.Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obligāta…

Privātā automašīna no 2021. gada kļūs par bagātnieku privilēģiju

Milzu skandālu pērn izraisījusī iecere paaugstināt nodokļus, ar ko apliek lietotas automašīnas, beidzot guvusi skaitliskas aprises – tiks ieviests arī pilnīgi jauns nodoklis, kas būs saudzīgs pret dārgu elektroautomašīnu pircējiem, bet nežēlīgs pret Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem daudz atbilstošāko lietotu iekšdedzes auto un arī moto parku. Lai amortizētu sadārdzinājumu, iedzīvotāji, visticamāk, atsāks braukt ar Igaunijā reģistrētām mašīnām.

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) jau 2019.gadā aicināja Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem «Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam».Grozījumi paredz ar 2021. gadu ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija. Ar 2025. gadu paredzēts ierobežot vai aizliegt jaun…

Nodokļu izmaiņas skars visus

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apm…