Pāriet uz galveno saturu

Privātā automašīna no 2021. gada kļūs par bagātnieku privilēģiju

Milzu skandālu pērn izraisījusī iecere paaugstināt nodokļus, ar ko apliek lietotas automašīnas, beidzot guvusi skaitliskas aprises – tiks ieviests arī pilnīgi jauns nodoklis, kas būs saudzīgs pret dārgu elektroautomašīnu pircējiem, bet nežēlīgs pret Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem daudz atbilstošāko lietotu iekšdedzes auto un arī moto parku. Lai amortizētu sadārdzinājumu, iedzīvotāji, visticamāk, atsāks braukt ar Igaunijā reģistrētām mašīnām.



Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) jau 2019.gadā aicināja Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem «Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam».

Grozījumi paredz ar 2021. gadu ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija. Ar 2025. gadu paredzēts ierobežot vai aizliegt jaunu ar fosilajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecību un reģistrāciju. Iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vieglais automobilis kļūs neaizsniedzama luksusa prece. Gandrīz visiem būtiski pieaugs izmaksas.

Latvijas teritorijā lielai iedzīvotāju daļai kvalitatīva dzīve nav iedomājama bez vieglā automobiļa. To apliecina statistikas dati (LR CSP) – 2018. gadā 73% Latvijas lauku iedzīvotāju bija nodrošināti ar vieglo automobili (salīdzinot ar 2007. g., pieaugums par 12,2 procentpunktiem).

No 2018. gadā Latvijā pirmoreiz reģistrētajiem 67 tūkst. vieglajiem automobiļiem 75% bija lietoti (CSDD dati). Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vidējais vecums 2018. gadā veidoja 8,27 gadus. Turklāt jāuzsver, ka pirmoreiz reģistrētie auto kļūst vecāki.

Saskaņā ar Eurostat 2018. gada datiem Latvijā ir ceturtais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars Eiropas Savienībā (28,4%), iedzīvotāju ienākumu sadalījums ir ceturtais nevienlīdzīgākais savienībā.

Neraugoties uz nabadzību, Latvijā palikušajiem iedzīvotājiem pārvietošanās ir pamatvajadzība, kuru risina ar lietotu transportlīdzekli. Lietoti automobiļi ir pieejami, tādēļ tikai 13% lauku iedzīvotāju atzīst nespēju tos atļauties.

Pasaules ekonomikas foruma (WEF) ceļu kvalitātes indeksā Latvija dala zemo 91.-97. vietu ar tādām valstīm kā Kambodža un Ziloņkaula krasts. Tādēļ Latvijā priekšroka tiek dota transportlīdzekļiem, kuri piemēroti smagākiem ekspluatācijas apstākļiem, nevis kompaktiem un dārgiem elektroauto.

Vides aizsardzība ir nozīmīga, taču nav mūsu nācijas vissvarīgākā problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2019. gada pārskatā par Latviju ir atzīts, ka valsts ir bagāta ar mežiem, kas klāj 54% teritorijas, CO2 emisijas uz iedzīvotāju ir zemākas nekā jebkur citur OECD, jo neparasti plaši tiek izmantoti atjaunojamie resursi. Vides snieguma indeksā (EPI), kuru aprēķina Jēlas universitāte sadarbībā ar WEF, Latvija ierindojas 37. vietā, bioloģiskās daudzveidības jomā augstajā 25. vietā starp 180 valstīm.

Valdības iecerētie grozījumi draud ar situāciju, kurā divas trešdaļas vieglo automobili vairs nevarēs atļauties iegādāties. Reģistrētie vecie transportlīdzekļi tiks ilgstoši ekspluatēti līdzīgi kā Kubā, tiesa gan maksājot par tiem nodokļos ievērojami vairāk. Tieši mazturīgo mobilitātei iecerēts uzlikt lielāko slogu, tā Latvijai būs iespēja kļūt par ES valsti ar visnevienlīdzīgāko ienākumu sadalījumu. Vidusslānim, kas līdz šim varēja atļauties jaunu vai mazlietotu auto, lai iekļautos iepriekšējā budžetā būs jāsamierinās ar gaužām maza izmēra auto ar ierobežotām iespējam Latvijas apstākļos.

Vai, tiecoties aizsargāt salīdzinoši labā stāvoklī esošo Latvijas vidi, valdība ar iecerētajiem plāniem neizraidīs vēl lielu daļu Latvijas iedzīvotāju trimdā uz ārvalstīm? Tur ienākumu līmenis un ceļi ir pietiekami labi, lai Latvijas Republikas Satversmes 97. pantā noteikto pamatbrīvību pārvietoties īstenotu ar elektroauto. Cik Latvijas iedzīvotāji pēc šo plānu īstenošanas deklarēsies un maksās nodokļus piemēram, Igaunijā, un izmantos vieglo automobili ar kaimiņvalsts numurzīmēm?

Avots: puaro.lv


GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Viņķele paziņo, kad Latvijā būs jāatgriežas pie obligātas sejas masku nēsāšanas

Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa skaidroja, ka "sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama".Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre.Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obligāta…

Nodokļu izmaiņas skars visus

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apm…