Pāriet uz galveno saturu

Policists smagi piekāvis autovadītāju, kurš aizturēts pēc pakaļdzīšanās

Noslēdzoties pirmstiesas izmeklēšanai, Iekšējās drošības birojs (IDB) kriminālvajāšanas sākšanai ir nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesu pret kādu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonu, kura aizturēšanas laikā ir nodarījusi smagus miesas bojājumus kādai privātpersonai, informēja birojā.


Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas iespējami noziedzīgais nodarījums veikts Saldus novadā, kad, pēc ilgstošas pakaļdzīšanās un nepakļaušanās policijas prasībām apturēt automašīnu, transportlīdzekļa vadītājs visbeidzot aizturēts. Aizturēšanas laikā transportlīdzekļa vadītājam tika nodarīti smagi miesas bojājumi, par kuru nodarīšanu minētā Valsts policijas amatpersona tiek turēta aizdomās saskaņā ar Krimināllikuma 317.panta trešo daļu.

IDB vadītājs Valters Mūrnieks atzīst, ka analizējot biroja lietvedībā esošos izmeklējamos kriminālprocesus, redzams, ka joprojām būtisku to daļu veido arī tādi valsts amatpersonu veikti noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar dienesta pilnvaru pārsniegšanu un vardarbību.


"Pagājušajā gadā Iekšējās drošības birojs uzsāka 45 kriminālprocesus par valsts amatpersonu iespējami vardarbību rīcību, un arī šogad šī tendence būtiski nemainās. Valsts amatpersonu dienesta pienākumu pildīšanas laikā pieļautai vardarbīgai rīcībai var būt dažādi iemesli, un aicinām attiecīgās valsts institūcijas pievērst īpašu uzmanību ne tikai iekšējās kontroles sistēmu pastāvīgai pilnveidošanai, bet arī savu darbinieku emocionālajam stāvoklim un stresa līmeņa mazināšanai," informē Mūrnieks.


Aizdomās turētajam Valsts policijas darbiniekam pēc aizturēšanas tika noteikts aizliegums pildīt dienesta pienākumus ieņemamajā amatā, kā arī piemēroti citi ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Iekšējās drošības birojs 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos veicis pirmstiesas izmeklēšanu 146 kriminālprocesos un tā jaunuzsākto kriminālprocesu skaits šajā laika periodā ir sasniedzis 39 kriminālprocesus, turklāt būtiska to daļa ir saistīti ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Šā gada nogalē apritēs pieci gadi kopš Iekšējās drošības biroja dibināšanas, un šo gadu laikā IDB izmeklētie kriminālprocesi kļuvuši apjomīgāki un sarežģītāki, būtiski palielinājusies to izmeklēšanas efektivitāte, un to ietvaros tiek reģistrēts aizvien vairāk noziedzīgu nodarījumu, kā arī pieaug kriminālprocesā iesaistīto personu loks.


Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minē

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst