Pāriet uz galveno saturu

Lukašenko satraukts par Polijā un Lietuvā notiekošo; Krievija viņam palīdzēšot

Krievija pēc pirmā pieprasījuma sniegs vispusīgu palīdzību Baltkrievijas drošības garantēšanai ārēju militāru draudu gadījumā, sestdien sacīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Avots: bb.lv

"Kad runa ir par militāro sastāvdaļu, mums ar Krieviju ir līgums savienības valsts un Kolektīvās drošības līguma organizācijas ietvaros. Tieši šie momenti atbilst šim līgumam. Tāpēc šodien ar Krievijas prezidentu [Vladimiru Putinu] man bija gara, detalizēta saruna par situāciju. Jāsaka, mani tas pat nedaudz pārsteidza - absolūti informēts par to, kas notiek," sacīja Lukašenko.


Prezidenta teikto citē Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra BelTA.


"Mēs ar viņu vienojāmies: pēc pirmā mūsu pieprasījuma tiks sniegta vispusīga palīdzība Baltkrievijas Republikas drošības garantēšanai," norādīja prezidents.

Šajā sakarībā Lukašenko pieminēja militārā komponenta pastiprināšanu Polijā un Lietuvā, kur notiek NATO militārās mācības.

"Mani visvairāk uztrauc situācija, kas izvēršas mūsu kaimiņvalstīs - Polijā un Lietuvā. Tur, kā mums zināms, notiek NATO armiju militārās mācības. Tas nebūtu nekas, bet notiek eskalācija un bruņotā komponenta palielināšana. Neredzēt to, mierīgi tam sekot mēs, dabīgi, nevaram. Un kad agri no rīta es runāju un klausījos Ģenerālštāba priekšnieka ziņojumu, es pamanīju: arī mūsu karavīrus šī problēma uztrauc," viņš sacīja.

Lukašenko preses dienestam tuvais lietotnes "Telegram" kanāls "Pul Pervogo" un Kremļa preses dienests jau iepriekš vēstīja, ka Baltkrievijas un Krievijas prezidenti sestdien telefonsarunā apsprieduši situāciju Baltkrievijā.

"Lukašenko un Putins runāja pa telefonu. Apsprieda situāciju, kas izveidojusies Baltkrievijā un ap to," vēstīja "Pul Pervogo".

Kā sarunas gaitu rezumēja Kremļa preses dienests, Putins un Lukašenko pauduši pārliecību, ka visas problēmas drīzumā tiks atrisinātas.

"Aleksandrs Lukašenko informēja par situāciju Baltkrievijā, kas izveidojusies pēc prezidenta vēlēšanām. Abas puses pauda pārliecību, ka visas radušās problēmas drīzumā tiks noregulētas. Galvenais, lai šīs problēmas neizmantotu destruktīvie spēki, kas tiecas pēc tā, lai kaitētu abu valstu savstarpēji izdevīgajai sadarbībai savienības valsts ietvaros," teikts Putina preses dienesta paziņojumā.

"Saistībā ar nule kā notikušo 32 Baltkrievijā aizturēto Krievijas pilsoņu nodošanu Krievijai tika dots pozitīvs vērtējums attiecīgā profila iestāžu ciešajai līdzdarbībai šajā jautājumā," norādīja Kremlis, šādi izsakoties par Baltkrievijā pirms prezidenta vēlēšanām aizturētajiem Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" algotņiem, kas Baltkrievijā bija apsūdzēti teroraktu gatavošanā un centienos destabilizēt situāciju vēlēšanu laikā.


Lukašenko vēlējies sazināties ar Putinu, lai apspriestu Baltkrievijā radušos situāciju, jo saskata tajā draudus ne vien Baltkrievijai, bet arī Krievijai, vēstīja Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra BelTA.

Lukašenko uzskata, ka Baltkrievijā protesti tiek organizēti pēc "krāsaino revolūciju metodikas" ar iejaukšanos no ārvalstīm, vēsta "Radio Brīvība".

Baltkrievijas līderis vēl iepriekš izteicies, nemienot nekādus pierādījumus, ka iejaucas cilvēki no Polijas, Nīderlandes un Ukrainas, kā arī Putina kritiķa un bijušā naftas magnāta Mihaila Hodorkovska fonda "Atvērtā Krievija" un Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija cilvēki.

Lukašenko agrākās apsūdzības, ka nekārtības Baltkrievijā gatavojuši Krievijas "vagnerieši", no Baltkrievijas oficiālajiem medijiem pēdējās dienās pilnībā pazudušas, norāda "Radio Brīvība".

Putins pagaidām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus nav komentējis, vien nosūtījis Lukašenko apsveikuma telegrammu.

Atbilstoši oficiālajai informācijai Putins un Lukašenko iepriekšējo reizi runājuši pirms vēlēšanām un tad sprieduši tieši par aizturēto "vagneriešu" likteni.

Krievijas oficiālie mediji un Kremlim lojālie komentētāji dažādi vērtē notikumus Baltkrievijā - vieni atbalsta Lukašenko un nosoda protestus, citi Lukašenko kritizē un norāda uz policijas vardarbības faktiem.

Krievijas Ārlietu ministrija notikumus komentējusi atturīgi.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš svētdienas nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Avots: bb.lv

GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Viņķele paziņo, kad Latvijā būs jāatgriežas pie obligātas sejas masku nēsāšanas

  Pie obligātas sejas masku lietošanas noteiktās situācijās Latvijā varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 tuvotos 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet patlaban šis rādītājs ir zemāks par pieci, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Viņa skaidroja, ka "sejas maskas noteiktos scenārijos ir kā obligāta sastāvdaļa infekcijas ierobežošanai, bet pie tā inficēšanās līmeņa, kas Latvijā ir šobrīd, un tas vēl vakar bija zem pieciem [saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju], tad plaša sejas masku lietošana pagaidām nav nepieciešama". Tomēr, ja Latvija atgrieztos pie saslimstības rādītāja, kas tuvotos 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sejas masku lietošanu atsevišķās situācijās atkal varētu noteikt par obligātu, un viena no pirmajām vietām, kur tās nāktos vilkt, varētu būt sabiedriskais transports, atzina veselības ministre. Politiķe gan uzsvēra, ka gadījumā, ja vajadzētu atgriezties pie obli