Pāriet uz galveno saturu

Ģirģens aicina baltkrievu uzņēmumus pārcelt darbību uz Latviju

Baltkrievijā turpinoties represijām, Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aicina kaimiņvalsts uzņēmumus pārcelt darbību uz Latviju.


Iekšlietu ministrs nosoda represijas un vardarbību, ar kādu patlaban Baltkrievijas varas iestādes vēršas pret savu tautu, kā arī atbalsta Baltkrievijas nāciju cīņā par godīgu un demokrātisku valsti un atklātām vēlēšanām.

Ministrs aicina Baltkrievijas varas iestādes pārtraukt represijas un atļaut atkārtoti organizēt prezidenta vēlēšanas saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās uz vien-līdzīgiem noteikumiem.

Ministram arī nav pieņemams, ka Baltkrievijas augstākās amatpersonas mediju vidē Latviju pozicionē kā Baltkrievijas suverenitāti apdraudošu valsti. "Vienmēr esam Baltkrievu tautu uztvēruši kā draudzīgus kaimiņus un uzticamus sadarbības partnerus," norāda Ģirģens.

Ģirģens atgādina, ka pagājušā gada jūlijā tika apstiprināti iekšlietu ministrijas ierosinātie grozījumi Imigrācijas likumā, kas atviegloja iespēju ārvalstu uzņēmumiem Latvijā iegūt Eiropas Savienības Zilo karti, lai veicinātu augstu kvalificētu speciālistu piesaisti.

Ja situācija Baltkrievijā neuzlabosies un turpināsies vardarbība pret sabiedrību, ministrs vēlas izteikt aicinājumu Baltkrievijas uzņēmumiem, īpaši informācijas tehnoloģiju sektorā, pārcelt savu darbību uz Latviju.

Saskaņā ar pagājušā gada Imigrācijas likuma grozījumiem, ārzemniekam, kura ieceļošanas mērķis ir nodarbinātība, ilgtermiņa vīzu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja ārzemnieks pēc vīzas derīguma termiņa beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas, ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju.

Ja uzņēmums attīstīs inovatīvu produktu un ir pieskaitāms pie jaunuzņēmumiem, tad valdes locekļi uzturēšanās atļauju var saņemt uzreiz, pat pirms uzņēmums ir dibināts. Pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas trīs mēnešu laikā ir jāreģistrē uzņēmums un tā valdes locekļi.

Jau ziņots, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās notiek protesti, kas vērsti pret 9.augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus opozīcija uzskata par viltotiem, kā arī pret nežēlīgo vardarbību, kas tikusi vērsta pret protestētājiem.

Latvijas Saeima šodien pieņēma paziņojumu, kurā aicina Baltkrievijā organizēt atkārtotas valsts prezidenta vēlēšanas, ļaujot tajās piedalīties opozīcijai uz vienlīdzīgiem noteikumiem.

Avots: bb.lv


GARDEDIS.LV / VAIRĀK KĀ 8000 RECEPTES KATRAI DIENAI!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Covid-19 pacientiem ļaus iet uz darbu arī ar pozitīvu Covid-19 testu

  Nenovērojot Covid-19 simptomus trīs dienas pēc kārtas, darba nespējas lapu pēc 14 dienām pacientam var aizvērt arī tad, ja Covid-19 tests joprojām uzrāda pozitīvu rezultātu, skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Aģentūrai LETA neoficiāli tika pausta neizpratne par gadījumu Saulkrastos, kur kāda bērnudārza pedagoģe baidās atgriezties darbā un aplipināt ar Covid-19 bērnus, jo viņai joprojām esot pozitīvs tests, bet ģimenes ārsts viņai nepagarina slimības lapu ilgāk par 21 dienu. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, atbildīgās valsts iestādes skaidro, ka Covid-19 pozitīvs pacients bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Pašreizējā kārtība paredz, ka šādos gadījumos mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem darba nespējas lapu var aizvērt pēc 21 dienas, ja netiek novēroti Covid-19 simptomi, neskatoties uz testa rezultātu. Pārējos gadījumos šis termiņš ir 14 dienas. Kā ziņots, minētā

Valdībā diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu

  Valdībā iepriekš diskutēts par komandantstundas ieviešanu visu diennakti un katru dienu, taču ministri izšķīrušies par šādas prasības nenoteikšanu, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa skaidroja, ka valdībā bijusi diskusija noteikt ierobežojumus uz visu diennakts laiku un katru dienu, tomēr atzīts, ka "cilvēkiem tomēr ir jādodas uz darbu un ražošanas procesi arī nav pārtraucami". Līdz ar to tika nolemts koncentrēties uz aizliegumu atstāt dzīvesvietu, izņemot specifiskos gadījumos, aizvadītajās svētku brīvdienās un šajā nedēļas nogalē. Siliņa gan deputātiem neminēja, vai komandantstundu valdība varētu noteikt arī turpmākās nedēļas nogalēs. Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Val

Viņķele: Pilnībā slēgtas skolas un veikali - tie varētu būt nākamie ierobežojumi

  Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību. Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas. Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īst